Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka liela loma šajā cīņā būs Kipras prezidentūrai, kura, kā patlaban izskatās, ir pieslējusies ievērojama (100 miljardu) samazinājuma viedoklim.
Divas lielās tendences – viena par budžeta samazinājumu, otra par palielinājumu – arī ir galvenais «strīdus ābols». Novembra beigās valstīm un valstu vadītājiem jānonāk pie pirmā ietvara un jāsaprot vai konsensuss ir panākums, sacīja K. Šadurskis.
Viņš norādīja, ka ir izteiktas cerības, ka šo kompromisu varētu panākt jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. K. Šadurskis akcentēja, ka, ja tiks panākts 100 miljardu samazinājums, tad ir grūti runāt par izaugsmes budžetu – samazinājums varētu skart vissvarīgākās jomas, kas ir saistītas ar valstu konkurētspēju. «Faktiski mēs [tādā gadījumā] apēdam tos graudus, kurus šobrīd vajadzētu iesēt,» sacīja K. Šadurskis.
Latvijas pozīcija ir konstruktīva un mūsu ierosinājumi ir tādi, ka jācenšas taupīt Eiropas struktūru līmenī gan uz nodarbināto skaitu, gan uz algu apmēru un atstāt izaugsmes naudu – kohēzija, jaunu darbavietu radīšanu. «Mums ir izšķiroši svarīgi, lai uzvarētu samērīgās attīstības viedoklis,» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts.