Latvija var!

Latvija Var! Sasniegumi ir izmērāmi

Jana Gavare., 04.01.2008

Jaunākais izdevums

Labprāt uzņemos ideju īstenotāja lomu, saka Johnson & JohnsonConsumer Zug jaunattīstības valstu reģionālā biroja mārketinga direktors Māris Zviņģelis.

«Es neesmu vizionārs, esmu tas, kurš soli pa solim vīziju veiksmīgi realizē dzīvē. Esmu redzējis daudz lielisku ideju un pat diezgan skaidru plānu to realizēšanai, taču, ja pietrūkst pēdējā posma - reālā darba - tad nekas nenotiek, visas idejas paliek uz papīra.» Tāpat, pakāpeniski, tikai ar savu darbu Māris Zviņģelis ir veidojis arī savu karjeru kompānijas Johnson & Johnson ietvaros. Uzņēmums, kas šobrīd atrodas piektajā vietā Fortune pasaules visapbrīnotāko kompāniju sarakstā, ir viņa pirmais darba devējs pēc biznesa skolas beigšanas, un tajā nostrādāti jau 12 gadi.

Vienu solīti priekšā

Darba piedāvājums no Johnson & Johnson ticis saņemts vienu dienu pirms došanās mājup pēc studiju beigām Ziemeļkarolīnā, ASV. Wake Forest universitātes MBA programmā Māris bija nonācis, izturot konkursu un kā viens no diviem latviešiem 1994. gadā saņemot ASV valdības stipendiju. «Sagadījās tā, ka bija dažas brīvas dienas un es aizbraucu līdzi studiju biedriem uz starptautisku darba tirgu Maiami. Tur man bija vairākas intervijas, un katra no tām beidzās ar darba piedāvājumu. Johnson & Johnson piedāvājums likās visinteresantākais - viņi meklēja plaša patēriņa preču pārstāvi Latvijā. Izšķiroša nozīme bija intervētājiem, kas lieliski pārdeva gan kompāniju, gan darbu.» Tobrīd Mārim licies, ka šis piedāvājums ir vienu solīti priekšā tam, ko viņš reāli varētu izdarīt, un tieši šī izaicinājuma dēļ tas bijis interesanti. Daļēji tā ir sagadīšanās, taču galvenokārt - veiksmīga talantu vadība uzņēmumā, bet arī turpmāk, tiklīdz licies, ka konkrētajā amatā ir apgūts viss, ko var apgūt, un ir jālūkojas pēc jaunām sevis pilnveidošanas iespējām, katrreiz ir nācis jauns piedāvājums, kas motivējis turpināt strādāt Johnson & Johnson ietvaros. Un katrs jaunais piedāvājums vienmēr prasījis augstāku kompetences līmeni.

No Īslandes līdz Irānai

Amerikas biznesa izglītība bija ļoti labs ekipējums, lai 1996. gadā sāktu vadīt Johnson & Johnson preču izplatītāju darbu Latvijā un vēlāk Baltijā, saka Māris Zviņģelis. Pirms 5 gadiem viņš pārbrauca uz Šveici, lai vadītu biznesa attīstību reģionā, kurā ietilpst 12 tirgi - Austrumeiropas valstis, kā arī Kipra, Malta, Īslande, Gibraltāra un Irāna - diezgan neparasts kokteilis. Trešā daļa no darba laika tika pavadīta ceļā, braucot no vienas valsts uz otru. «Tā kā šie tirgi ir tik dažādi, tad tā ir bijusi unikāla pieredze, ko izdevies uzkrāt šajos gados.» «Kaut arī trīs gadu laikā reģionālā biznesa vadībā es biju pieredzējis jau tik daudz dažādu situāciju, tomēr sāku just atkārtošanos un spēju paredzēt, kas notiks. Pietrūka rozīnītes, negaidītības momenta,» atzīst Māris. «Biju nedaudz pārsteigts, kad man piedāvāja jaunu amatu, jo par mārketinga direktoru tradicionāli kļūst, pakāpeniski izejot cauri vairākiem posmiem mārketingā. Savukārt es pārgāju no vienas funkcijas vadīšanas uz otras funkcijas vadīšanu, bet izskatās, ka šis eksperiments ir izdevies. Es gan vēl joprojām turpinu mācīties.» «Johnson & Johnson man ir bijusi iespēja strādāt ar dažādām lietām un dažādiem cilvēkiem. Cilvēki noteikti ir viena no lielākajām Johnson & Johnson vērtībām. Man ir fantastiski kolēģi, un, sākot strādāt mārketingā, esmu realizējis tādu labi zināmu patiesību, ka nevajag baidīties pieņemt darbā cilvēkus, kuri ir zinošāki par tevi kādā konkrētā jomā. Tāpēc mēs komandā viens otru veiksmīgi papildinām.»

Mērāmais mārketings

Par savu stipro pusi Māris uzskata eksakto prātu. «Man patīk mērāmas lietas, un patīk tas, ka šobrīd Johnson & Johnson mēs diezgan radikāli pārejam tieši uz mērāmo mārketingu, kas ir kopīga tendence visā pasaulē un droši vien arī Latvijā.» Ilgu laiku mārketings ir ticis vadīts, balstoties uz intuīciju. Radošās idejas, sākot no koncepcijas līdz realizētām kampaņām, tika pārbaudītas, aptaujājot pircējus par to, vai viņiem tās patīk vai ne, taču tādai pieejai nav bijis tiešas sasaistes ar pārdošanas rezultātiem. Tagad mārketings aizvien vairāk tiek vadīts ar mērījumiem, jo ir aizvien grūtāk uzņēmuma vadības priekšā attaisnot investīcijas mārketingā, nespējot pierādīt, ka katrs ieguldītais eiro tiks atpelnīts, skaidro Māris Zviņģelis. Ir vērts veltīt laiku, lai atrastu veidu, kā var izmērīt, viņš uzskata. «Nepiekrītu, ka ir tādas tabu lietas, kam nevarētu mēģināt klāt pielikt mērauklu, kaut vai tādēļ būtu jāizaicina vecas patiesības.» «Daudzi mārketinga vadītāji necenšas apšaubīt idejas, kas ir veiksmīgi darbojušās līdz šim, un turpina iet pa iestaigātajām sliedēm, lai gan vide apkārt mainās. Reklāmas apjoms pieaug, un ir jāatrod jauni, unikāli veidi, kā padarīt sevi redzamu. Mans pašreizējais darba lauks ir ļoti pateicīgs tam, lai eksperimentētu ar dažādām idejām, jo es strādāju ar 18 zīmoliem 12 dažādās valstīs, kas nozīmē daudz iespēju izmēģināt dažādas kompleksā mārketinga (marketing mix) kombinācijas. Tas ir interesants vingrinājums.»

Mācās no Velča

Arī šobrīd Mārim uz galda ir grāmata par mārketinga mērāmību - What Sticks. «Pēdējos gadus pamatā lasu tikai biznesa literatūru. Man patīk konspektēt izlasīto, to man iemācīja biznesa skolā. Pēc grāmatas izlasīšanas vai apmācības kursa iziešanas man šķiet ļoti svarīgi apsēsties un uz vienas lapas pierakstīt būtiskākās atziņas, ko es esmu guvis un sapratis un ko gribētu pētīt tālāk. Pēc kāda laika ir ļoti interesanti šos konspektus pārlasīt.» Vairākas atziņas Māris ir paņēmis no slavenā biznesa līdera, bijušā General Electric vadītāja Džeka Velča (Jack Welch). Viena no tām ir stingrā biznesa mērķu uzstādīšana, precīza veiksmes un neveiksmes definēšana. «Man patīk arī Velča atklātā pieeja cilvēku vērtēšanai, sadalot darbiniekus pa kategorijām. Visi zina, kuri ir tie 10 % labāko darbinieku, par kuriem pastiprināti rūpējas, un kuri - tie 20-30 % darbinieku, kuriem ir jāpakāpjas augstāk un vairāk jāpamato sava līdzdalība uzņēmumā, citādi no viņiem atvadīsies. Tāda skaidrība darbinieku vērtēšanā ir nežēlīga, taču, ļoti iespējams, nepieciešama. Godīgs vērtējums un padoms, manuprāt, ir dārgākā lieta zemes virsū. Esmu konstruktīvas kritikas piekritējs un lūdzu, lai tādu velta arī man.»

Vagas otrā galā

No bērnības Māris ļoti spilgti atceras ainu, kad mamma viņu bija nostādījusi garas vagas galā un puika nevarēja iet spēlēt futbolu vai darīt citas lietas, kamēr nebija šo vagu izravējis. «Kad pa mazam gabaliņam tomēr biju ticis ar vagu galā, tad nostājos otrā pusē un skatījos uz padarīto darbu, pat nestei- dzoties prom spēlēt futbolu. Tā bija laba sajūta - bija patīkami skatīties uz projektu, kuru esmu veiksmīgi paveicis. Ravēt man droši vien nepatika, taču bija milzīga gandarījuma izjūta par padarīto darbu. Tas varētu raksturot mani un manu attieksmi pret jebkuru pienākumu. Man patīk nospraust mērķi un redzēt sava darba rezultātu, izmērīt un saprast, vai mērķis ir sasniegts.» Šajā amatā Māris Zviņģelis vairāk nekā iepriekš ir situācijā, kurā darba rezultāti nav atkarīgi tikai no viņa paša, bet no padoto cilvēku darba. Cilvēku vadība un deleģēšana ir joma, ko viņš vēlas apgūt vēl labāk. «Pagaidām vēl mācos, kā kļūt par tādu vadītāju, kura vadībā cilvēki savu darbu veic ar prieku un gandarījumu.» «Man, piemēram, ir jāiemācās panākt optimālo līdzsvaru, cik lielā mērā iesaistīties savu padoto darbā. Ir bijušas reizes, kad nācies pakāpties atpakaļ, jo cilvēki manu iesaistīšanos, iespējams, ir novērtējuši kā neuzticēšanos. Manuprāt, labam vadītājam ir skaidri jāapraksta vīzija, uz ko mēs tiecamies, un jāļauj padotajiem piedāvāt savu ceļu, kā nonākt līdz rezultātam, koriģējot to tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Pie viena un tā paša rezultāta var nonākt dažādos veidos, bet vislabāk, ja cilvēki jūtas to sasnieguši, realizējot paši savas idejas un strādājot tā, kā viņiem ir licies vispareizāk. Tas dod vislielāko gandarījumu par savu darbu. Man arī pašam vienmēr ir bijusi dota pietiekami liela rīcības brīvība.»

Tas, kam ticam

Johnson & Johnson korporācijai, kurā ietilpst ap 200 uzņēmumu, ir savs kredo, vienas lappuses dokuments, kas izstrādāts jau pirms 65 gadiem. Cūgā, vienā no bagātākajiem Šveices kantoniem, atrodas vairāk nekā desmit Johnson & Johnson uzņēmumi, kuros strādā ap 500 darbinieku, pēc apgrozījuma tas ir otrs lielākais reģionālais centrs?ārpus ASV. Kompānijas kopējais kredo ir pirmais, ko uz ekrāna biroja priekštelpā pamanīs ikviens viesis vai darbinieks. Tūlīt pēc klientiem, kuri ir pirmajā vietā, kredo atzīst atbildību kompānijas darbinieku priekšā, uzsverot, ka ikviens ir jāuztver kā personība. «Manuprāt, mums šo kredo ir izdevies realizēt dzīvē. Johnson & Johnson ir uzņēmums, kas rūpējas par saviem darbiniekiem, un arī es jūtu, ka esmu šeit novērtēts,» saka Māris Zviņģelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mana veselība ir mana atbildība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 7. aprīlī, ir Pasaules veselības diena, un tieši šajā datumā 1948. gadā arī izveidota Pasaules Veselības organizācija. Veselība ir kas tāds, kas skar ikvienu un ļoti personīgi, tieši tādēļ viens no tradicionāliem vēlējumiem dažādos svētkos ir saistīts ar labas veselības piesaukšanu.

Veselība gan nav tikai individuāla un personiska lieta, tai ir izmērāmi ekonomiskie parametri. Lai cik ciniski tas neizklausītos, taču ir visā pasaulē pieņemta aprēķina metodoloģija, kas noteic, cik, piemēram, tautsaimniecībai izmaksā darbspējīga cilvēka pāragra nāve. XXI gadsimta Eiropā veselības aprūpe ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa – no vienas puses, un svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa – no otras puses.

Diemžēl šķiet, ka Latvijā nereti tiek aizmirsts gan par cilvēktiesībām, gan ekonomiku. Citādi ir grūti izskaidrojams jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas liedz pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemt cilvēkiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji un par kuriem tās neveic valsts. Grūti izprast, kādu ekonomisko vai citu labumu valstij varētu dot tas, ka lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu par valsts naudu tiks liegti, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem vai pašnodarbinātajiem, kas maksā patentmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kā uzrakstīt labu CV?

Kristīne Stepiņa, 17.10.2018

Fontes Executive Search Līderības novērtēšanas un attīstības konsultante Anna Litvina

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti CV diezgan skaidri reprezentē kandidātu; pēc tajā sniegtās informācijas personāla atlases speciālistam ir skaidrs, kāds cilvēks atnāks uz darba interviju

CV (Curriculum vitae, kas latīņu valodā nozīmē dzīves ceļš) ir pirmais dokuments, ko darba devējs pieprasa cilvēkiem, kas piesakās uz konkrētu vakanci. Pēc tā izskatīšanas labākie kandidāti tiek aicināti uz darba interviju. Labi uzrakstīts CV bruģē ceļu uz kāroto amata pozīciju, to gatavojot ir jāizskauž liekvārdība un jāsaliek pareizie akcenti. Kvalitatīva CV saturs ir nemainīgs – tam jāatspoguļo cilvēka zināšanas (visa veida izglītība un apmācības), pieredze (darba un cita veida pieredze) un kompetences (kodolīgs ieskats veiktajos darba pienākumos un prasmes, piemēram, valodas, datorlietošanas prasmes un tamlīdzīgi).

Nereti kandidāti mēģina noslēpt kādu daļu iepriekšējās darba pieredzes vai izlikties zinošāki, tāpēc intervijas laikā dati tiek pārbaudīti, uzdodot situāciju jautājumus un izspēlējot lomu spēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Personālatlases speciālista padoms: Darba meklēšana ir kā makšķerēšana

Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu aizsūtījusi savus CV uz daudzām vietām, bet atsaucības nav. Varbūt vajadzētu zvanīt uz vietām, kur konkurss nav izsludināts, lai uzzinātu, vai tomēr netiek piedāvāts darbs? Kādi būtu ieteikumi, lai telefona saruna izdotos? Esmu dzirdējusi, ka darba meklētāji jau ir uzņēmumus nomocījuši ar saviem zvaniem un sarunas tiekot vienkārši pārtrauktas, nenoklausoties līdz galam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajā salīdzinājumā ir vidēji

Lelde Petrāne, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir iepazinies ar jaunāko OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment – Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pētījumu, kurā analizēti Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā.

OECD PISA 2015 pētījumā skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos – vidējo punktu un kompetenču līmeņu (1-6) salīdzinājumā. Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa. «Tā ir pozitīva tendence, taču ir vēl kur tiekties,» norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

VISC arī atzinīgi novērtē labos sasniegumus dabaszinātnēs un lasīšanā, kaut arī izmaiņas atšķirībā no iepriekšējā PISA pētījuma 2006 nav statistiski nozīmīgas, tomēr neliels procentuāls kritums matemātikā norāda jomu, kur vairāk būtu jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļā sirdsapziņa. Ko nozīmē zaļmaldināšana un kādas var būt tās sekas?

Anete Dimitrovska, ZAB “Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāte, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: izveido e-grāmatu tirdzniecības platformulas.am

Anda Asere, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LB: Latvijas valdība neizceļas ar efektivitāti veselības un izglītības jomās

Ieva Mārtiņa, Db, 02.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izdevumi izglītības un veselības aprūpei nav izmantoti efektīvi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Pie šāda secinājuma nonācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, vērtējot, cik efektīvi valdības izdevumi izglītībai veicina skolēnu vidējos mācību sasniegumus vai izdevumi veselības parūpē pagarina vidējo mūža ilgumu.

Sarindojot ES valstis pēc to valdību izdevumu efektivitātes, Latvija ir 8. vietā izglītībā un 27. vietā - veselības aprūpē. Latvijas izglītības (vērtējot 2006. gada datus) un veselības aprūpes sistēmai (vērtējot 2007. gada datus) piemīt salīdzinoši augsta izmaksu efektivitāte un zema sistēmas efektivitāte, proti, tas, ka Latvijā ir salīdzinoši vairāk skolotāju, ārstu, un slimnīcas gultas vietu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, neatspoguļojas ne augstākos mācību sasniegumos, ne paredzamajā iedzīvotāju mūža ilgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai plašākam uzņēmumu pulkam padarītu e-parakstīšanu pieejamāku, IT kompānija «Digital Mind» izstrādā risinājumu «SigningServices»

Uzņēmums produktā ir investējis aptuveni 120 tūkstošus eiro. Komanda pie risinājuma strādājusi divus gadus.

«Digital Mind» valdes loceklis Edgars Stafeckis stāsta, ka izstrādātais risinājums vienkāršo e-parakstīšanas ieviešanu un lietošanu. ««SigningServices» misija ir veicināt reģiona organizāciju un iedzīvotāju konkurētspēju un efektivitāti ar e-parakstīšanas piedāvātajām iespējām, ieviešot e- parakstīšanu par vispārpieņemtu praksi un strādājot pie tā, lai to padarītu vienkāršu, ērtu un pieejamu ikvienam,» viņš saka.

«Mūsu pēdējo mēnešu pieredze uzrāda uzņēmumu strauji pieaugošu interesi par elektroniskās parakstīšanas ieviešanu uzņēmuma kanālos. Elektroniskā paraksta lietotāju skaits pēdējā gada laikā ir ļoti būtiski pieaudzis un turpina augt,» apgalvo E. Stafeckis. Šobrīd risinājumu lieto 12 Baltijas valstu uzņēmumi. Pirmie produkta mārketinga centieni ir vainagojušies panākumiem un, pēc viņa teiktā, šobrīd ir vērojama liela ienākošās komunikācijas intensitāte un par risinājumu interesējas daudzi reģionā zināmi uzņēmumi. «Ambīcija ir pārdot šo produktu visā Eiropas Savienībā. Ir skaidrība par pirmajiem eksporta tirgiem, ir izvirzīti izmērāmi plāni un esam sākuši tos īstenot. Trīs gadu laikā ir plāns apgūt to tirgus daļu Eiropas Savienībā, kurā sabiedrības digitālais briedums ir atbilstošs mūsu mērķu sasniegšanas līmenim. Mēs šobrīd runājam par astoņām līdz desmit valstīm. Vērosim tirgu un pieņemsim nākamos lēmumus,» saka E. Stafeckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Jānovāc bremzes no dialoga ar austrumiem

Didzis Meļķis, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas ir labākās dienas darbā un kā to izmantot darbinieku motivēšanā

Arta Biruma, SIA Eiro Personāls Vadošā konsultante, valdes locekle, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat pamanījuši, ka dienas, kad mēs jūtamies īpaši labi, ir tās dienas, kad esam kaut ko sasnieguši? Beidzot pavirzījies uz priekšu iestrēgušais projekts, pabeigta iesāktā atskaite, veiksmīgi novadīta sanāksme… Dažkārt pat tik mazi ikdienas notikumi kā pozitīva telefonsaruna ar klientu vai kāda kolēģa sagādāta informācija var darba dienu pārvērst par izdevušos. Savukārt, ja kaut kas nav veicies, diena tiek pasludināta par sliktu.

Hārvarda biznesa skolas zinātnieku veiktie pētījumi ir apstiprinājuši, ka progress darbā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var pacelt ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, motivāciju un uztveri, bet arī radošumu. Pat niecīgas uzvaras var radīt lielu atšķirību pašsajūtā un uzvedībā, un interesanti, ka tās atbalsojas ne tikai pašā cilvēkā, bet arī apkārtējos kolēģos, veicinot labāku atmosfēru un sadarbību.

Pētījumā, kurā piedalījās 238 cilvēki no septiņām kompānijām, tika noskaidrots, ka progress darbā bija vērojams 76% no dienām, kad cilvēkiem bija labs garastāvoklis, bet neveiksmes bija sastopamas tikai 13% apmērā laba garastāvokļa dienās. Neveiksmes toties tika piedzīvotas 67% no sliktā garastāvokļa dienām, un daudzās no tām parādījās arī tādi notikumi, kas kavē darbu, vieš nenoteiktību, šaubas un atņem drosmi. Šajās dienās pētījuma dalībnieki ziņoja par vilšanos, bailēm, skumjām un zemu motivāciju, savukārt labās dienas radīja prieku, siltumu un lepnumu, kā arī lielāku ieinteresētību par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Deviņu nedēļu laikā «uzcep» restorānu grāmatnīcas vidū

Linda Zalāne, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Kuk Buk izveidojis miera ostu iepirkšanās centra burzmā, Jāņa Rozes grāmatnīcas vidū .

«Atverot lielveikalā restorānu, turklāt grāmatnīcas vidū, nav jālauza galva par cilvēku plūsmas trūkumu, bet gan jāpanāk, ka tiec pamanīts, pie tevis uzkavējas un pēc tam iegriežas atkārtoti. No malas šķiet vienkāršs uzdevums, bet tas ir maldīgs uzskats,» stāsta restorāna Kuk Buk īpašnieks Mārtiņš Labāns. Līdz šim astoņus gadus savu karjeru viņš saistījis ar IT nozari un pēdējos četrus gadus strādājis Draugiem Group, kur attīstījis dažādus IT projektus. «Pagājušā gada martā sapratu – esmu jau 31 gadu vecs un, ja gribu ko dzīvē mainīt, ir jākustas. Pametu darbu un sāku meklēt iespējas. Būtībā par 110 tūkstošiem eiro nopirku jaunu dzīves veidu – izveidoju restorānu. Atpakaļ neskatos, jo restorāna biznesā saredzu pietiekami daudz izaicinājumu. Šeit attiecības ir ļoti vienkāršas – es, tu, ēdiens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Par sarkanbaltsarkanu pragmātismu

Gatis Madžiņš, DB galvenais redaktors, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness (DB) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru šonedēļ rīkoja konferenci par Latvijas interesēm un attiecībām ar Krieviju. Pasākums noritēja uz drūmas nots

Klausoties pētījumos gan par iespējamiem Krievijas sankciju ietekmes scenārijiem uz tautsaimniecību, gan par pašreizējām aktualitātēm, biznesā atšķirībā no politikas lirisku atkāpju ir maz. Fakti un tikai fakti, kas viegli izmērāmi naudā.

Pārsteidzoši kupli apmeklētais pasākums un viedokļu apmaiņa skaidri un gaiši iezīmēja biznesa nostāju – bez dialoga ar Krieviju neiztikt, un vienam otram kareivīgi noskaņotam Latvijas politiķim diezin vai vajadzētu būt starp tiem Eiropas pirmrindniekiem, kuri vicinās dūrēm Krievijas deguna priekšā.

Kārtējo «velti» šādu dāvaniņu virtenē biznesam konferences norises dienā pasniedza valsts otrā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB/LNNK), tiešraidē LTV paziņojot, ka Ukrainas notikumu dēļ netikšoties ar Krievijas vēstnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluba Fontaine Palace aizdegšanās ir ļaunprātīga dedzināšana, uzskata kluba īpašnieks Stīns Lorenss jeb Fonteins, atzīstot, ka šobrīd ir izmisis un satriekts. Glābējiem trīs versijas par ugunsgrēku.

«Liepāja ir ļoti, ļoti slikta vieta,» komentējot ugunsgrēku Liepājas klubā Fontaine Palace, telefonsarunā Db atzina S. Lorenss.

«Es nezinu, kurš to ir izdarījis un nevaru izteikt konkrētas aizdomas, bet viss liecina par ļaunprātību.» Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka konflikts ar pilsētas mēru viņam bijis nopietns, un viņš nav vēlams Liepājā.

«Sesks is in trouble, (Seskam ir nepatikšanas - aut.)» viņš norādīja, jo S. Lorenss kā neatkarīgais deputāts opozīcijā esot sekojis līdzi pilsētas politiķu darbībām un bijis gatavs atklāt nelikumības.

«Jau pirms vairākiem gadiem manu klubu mēģināja slēgt pēc Ulda Seska pavēles,» viņš sacīja. Neesot bijis iespējams, ka ugunsgrēks, kas sākās kluba pagrabstāvā, izcēlies pats no sevis, jo darbdienās zāle pagrabstāvā esot slēgta, nekādas ierīces tur neesot bijušas ieslēgtas, cilvēki tur nav uzturējušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamentu no maija vadīs Pelēkā

LETA, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā no 1.maija pārcels Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, informēja FM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka Pelēkajai ir atbilstoša izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatam.

FM pārstāvji norāda, ka viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne skaidro, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Diriģenta Imanta Kokara mazdēls nodibina online vokālo skolu

Monta Glumane, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diriģenta Imanta Kokara mazdēls Edvards Kokars nodibinājis online dziedāšanas skolu VocalMaster Latvia, kas piedāvā meistarklases iesācējiem, mūzikas mīļotājiem, kā arī profesionāļiem.

Viņš stāsta, ka online skolas koncepts ir īstenots jau daudzās pasaules valstīs. Atšķirīgi mēdz būt tikai mehānismi, kā notiek pašas apmācības. E.Kokars norāda, ka pasaulē plaši izplatīta ir prakse, kad online skolas platformā ir iespējams iegādāties abonementu vienam mēnesim vai ilgākam periodam. Pēc tam skolas klients izmanto tur izvietotos izglītojošos video materiālus, lai apgūtu sev vēlamās zināšanas.

Pēc reģistrācijas meistarklasēm, to dalībnieki tiek apvienoti ikmēneša grupās un apmācību procesā notiek savstarpēja studentu komunikācija, izmantojot sociālo tīklu platformas.

Vokālā skola katram dalībniekam nodrošina kuratoru, kas sniedz atbalstu tehniskos jautājumos, kā arī palīdzību vokālo vingrinājumu izpildei. Skolas programma sastāv no vairāk nekā 120 video lekcijām, demonstrācijām un vingrinājumiem. Dalībniekiem plānots organizēt arī tikšanās un meistarklases, kurās klātienē būs iespēja attīstīt vokālās nianses pasniedzējas Annijas Kokares vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir secinājusi, ka Satiksmes ministrija neefektīvi izlieto valsts budžeta līdzekļus. Valsts autoceļu uzturēšanas jomā konkurence ir faktiski likvidēta.

Valsts kontroles paziņojums medijiem: "1.Izvērtējot valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka finansējuma pieaugums valsts autoceļu atjaunošanai 2004. – 2007. gadu periodā būtiski pārsniedz autoceļu atjaunošanas apjoma pieaugumu, jo valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenu līmenis ir būtiski palielinājies.

Valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenas ietekmē nepietiekama konkurence starp būvniecības firmām – 39,6% gadījumu no visiem revidējamajā laika posmā veiktajiem valsts autoceļu atjaunošanas, projektēšanas un būvuzraudzības iepirkumiem piedāvājumu iepirkumu konkursā ir iesniedzis tikai viens pretendents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT un datorikas speciālistu vidū ir gan pasaulē atzīti un pazīstami zinātnieki, gan praktiķi ar idejām, kuras nelīdzinās gluži raķešu zinātnei, tomēr lēnām neatgriezeniski maina mūsu dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

  • Katram uzņēmumam ir sava vēsture un sākotnējie darbības uzsākšanas mērķi. Kāds ir uzņēmuma InternetAptieka.lv stāsts?

Komentāri

Pievienot komentāru