Pēc eiro ieviešanas šā gada 1. janvārī I. Rimšēvics pievienojās ECB padomei, un ceturtdien pirmo reizi viņā piedalās ECB sanāksmē. Viņa nostāja, aicinot uz budžeta izdevumu mazināšanu un strukturālo reformu veikšanu, saskan ar J. Veidmana uzskatiem, kurš brīdinājis, ka viegla nauda var samazināt fiskālo pūļu rezultātus.
Eirozonā procentu likmes ir rekordzemā līmenī, bet bezdarba līmenis turas pie visu laiku augstākās atzīmes, savukārt banku aizdevumu apjoms sarūk, tādēļ ECB pārstāvji diskutē par to, cik daudz izmantot monetāro politiku.
Ceturtdaļa no 23 padomes locekļiem novembrī balsoja pret likmes samazināšanu, un I. Rimšēvica pievienošanās padomei var vēl vairāk apgrūtināt lēmumu pieņemšanu.
Latvijas Bankas pārstāvji ne tikai atbalsta Bundesbank principus, bet arī ir pieredzējuši smagu lēmumu pieņemšanu, norāda Barclays analītiķis Kristians Kellers, piebilstot, ka I. Rimšēvics diez vai izrādīs īpašu sapratni pret valstīm eirozonas perifērijā, kuras mēģina tikt cauri krīzei ar vieglas monetārās politikas un parādu atvieglojumu palīdzību.
