Riski Lietuvas jaunās atomelektrostacijas būvniecībai, kur Latvija un Igaunija varētu kļūt par partnerēm, ir būtiski pieauguši. Tas saistīts ar Lietuvas vēlētāju pagājušajā nedēļas nogalē izdarīto izvēli, atzinis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo bbn.ee.

Lietuvā notikušajā referendumā vairāk nekā 60 procenti vēlētāju bija pret stacijas celtniecību.

Pēc padomju laika Ignalinas reaktora slēgšanas 2009. gadā, Lietuva importē apmēram 70 procentus no elektroenerģijas. Ar šo apstākli arī skaidrojama valsts vēlme būvet jauno atomelektrostaciju.

Visagino Atomine Elektrine UAB, projekta attīstītājs, vakar paziņoja, ka turpinās sagatavošanās darbus.

«Mums ir nepieciešams segt aptuveni 300 megavatu elektroenerģijas pieprasījumu no dažiem citiem resursiem, jauniem resursiem,» teicis Ansips. «Mēs esam plānojuši piedalīties jaunajā Visaginas atomelektrostacijā un mēs gribētu iegūt 300 megavatus no turienes. Mēs ceram, ka šis projekts tomēr tiks īstenots, lai gan, ņemot vērā Lietuvas referendumu, riski, kas saistīti ar šo projektu, ir būtiski pieauguši,» skaidrojis Igaunijas premjerministrs.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Lai informētu par Latvijas uzņēmēju iespējām piedalīties Japānas koncerna Hitachi iepirkumos, tostarp arī plānotajā Visaginas atomelektrostacijas projektā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šā gada 26. aprīlī rīkos bezmaksas konferenci.

Patlaban turpinās Visaginas atomelektrostacijas projekta stratēģiskā investora Hitachi un projekta sagatavošanas kompānijas Visagino Atomine Elektrine UAV, kā arī reģionālo partneru sarunas par projekta nosacījumiem. LIAA norāda, ka Visaginas AES projekta īstenošanas gadījumā papildus kodoltehnoloģiju uzstādīšanai būs nepieciešams veikt liela apjoma darbus un piegādes, kas rada iespējas tajos piedalīties arī Latvijas uzņēmējiem.

Konferencē piedalīsies Hitachi Ltd. un Hitachi Europe Ltd. pārstāvji, kuri apmeklēs Latviju, lai veidotu kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem – potenciālajiem piegādātājiem, un informētu par savu iepirkumu prasībām un Latvijas puses iespējām piedalīties šajos iepirkumos.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā būs iespēja iesaistīties gan Latvijas būvniekiem, gan aprīkojuma piegādātājiem, liecina projekta stratēģiskā investora Hitachi pārstāvju teiktais konferencē par Latvijas uzņēmēju iespējām piedalīties kompānijas iepirkumos un šajā projektā.

Hitachi Ltd. viceprezidents Masaharu Haniu norādīja, ka kompānijai Latvijā ir ļoti jauns tirgus, taču tā cer atrast jaunus partnerus, kā arī palielināt klātbūtni šeit.

Savukārt Hitachi Ltd. Iepirkumu un resursu plānošanas departamenta direktors Tošio Šimizu iezīmēja jomas, kurās paredzēts izmantot vietējo uzņēmumu darbu. Kompāniju interesēs dažāda veida kabeļi, elektroaprīkojums, piemēram, transformatori, paneļi, slēdži, dažāda veida mehāniskais aprīkojums, piemēram, sūkņi, dažādi instrumenti, caurules. Uzņēmumi varēs iesaistīties arī būvniecībā, kā arī loģistikā.

Viņš stāstīja, ka pretendentu atlase notiek vairākos soļos. Vispirms uzņēmumam jāreģistrējas interneta lapā hitachiasd.com. Pēc tam tiek vērtēta uzņēmuma finanšu stabilitāte, ražošanas un inženierijas iespējas, atsauksmes, projekta vadības kapacitāte, drošība. Trešajā solī tiek pieprasīts piedāvājums vai izskaidrojums. Vēlāk pretendentu skaits tiek sašaurināts līdz dažām kompānijām, ar kurām tiek turpinātas sarunas. Ceturtais solis paredz vēl vienu kvalifikācijas kārtu. Pēc tam var sekot piektais solis, veicot papildu izvērtējumu īpaši nozīmīgiem produktiem.

«Vienīgais lielais nopietno jaudu projekts, uz kuru mēs liekam cerības, ka tas mums nesīs peļņu, ir Visaginas AES»

To DB sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Valdība devusi atļauju valsts kapitālsabiedrībai a/s Latvenergo dibināt meitasuzņēmumu, kura nākotnes uzdevums būs pārvaldīt Latvenergo investīcijas Visaginas atomelektrostacijā (AES). Jaunās kompānijas pamatkapitāls varētu būt 100 tūkst. Ls. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvenergo kaimiņvalsts AES varētu nākties ieguldīt aptuveni vienu miljardu eiro, par to par pašizmaksu pretim saņemot 20% no šajā stacijā saražotās jaudas. Daļu nepieciešamo līdzekļu varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītaģentūrām, daļa kredītu veidā būtu jāpiesaista pašam Latvenergo, skaidro Ekonomikas ministrija (EM). Tiesa, precīzs investīciju apjoms būs zināms brīdī, kad/ja sarunas starp trīs Baltijas valstīm, kuru energokompānijas ir paudušas interesi par iesaistīšanos Visaginas projektā, un Visaginas AES stratēģisko investoru Hitachi, beigsies veiksmīgi, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šīs sarunas un interešu saskaņošana var aizņemt vēl pāris gadus, lai gan koncesijas līgumu, iespējams, varēs parakstīt jau šovasar.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

«Mēs meklējam iespējas jaunām investīcijām - kaut kam, kas būtu pretējs mūsu HES un Rīgas TEC stacijām, bet pašlaik ir grūti pateikt, kādās stacijās šīs investīcijas tās varētu būt».

To Sorosa fonda rīkotajā 3. Enerģētikas diskusijā, kas veltīta enerģētikas investīciju ietekmei un enerģijas gala cenu sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. «Pie pašreizējās elektrības tirgus cenas - ap 42 eiro/MWh- pēc mūsu aprēķiniem investīcijas atmaksājas vien Igaunijas deglsānekļa elektrostacijās, bet tajās mūs piedalīties neviens neaicina. Par 60 eiro/MWh lētāku elektroenerģiju varētu saražot arī plānotajā Visaginas atomelektrostacijā, bet šis projekts pagaidām līdz tālākam Lietuvas valdības lemumam ir apstājies.

Diemžēl citu šādu, tik tālu attīstītu un konkurētspējīgu liela līmeņa projektu kā Visaginas AES reģionā pagaidām vairāk nav,» skaidroja M. Kuņickis, piebilstot, ka, piemēram, daudzreiz minētajā vismaz 100 MW biomasas stacijā Rīgā saražotās elektrības cena būtu ap 120 eiro/MWh, kamēr Latvenergo dabasgāzes TEC elektrības cena kondensācijas režīmā esot nedaudz virs 60 eiro/MWh. «Tomēr mūsu TEC ir drošības jautājums, ka vismaz dārgāku elektrību par šo mūs neviens nevar piespiest pirkt,» norāda M. Kuņickis, uzsverot, ka, plānojot investīcijas, ļoti svarīgs aspekts esot arī tas, vai konkrētā stacija izmantojama kā tā bāzes jauda, proti, tāda, kas elektrību paredzamā apjomā spēj saražot pastāvīgi. «Pie bāzes jaudām varētu pieskaitīt tikai atomelektrostaciju, ogļu, kā arī biomasas stacijas, kur var izmantot vietējo kurināmo,» piebilst M. Kuņickis.

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.