Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Patēriņa cenas Latvijā augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Kiprā (-2,9%), Grieķijā (-2,3%), Igaunijā (-1,3%), Īrijā (-1,1%), Beļģijā (-0,9%), Slovēnijā (-0,7%), Spānijā (-0,6%), Itālijā (-0,5%), Horvātijā (-0,4%), Luksemburgā un Portugālē (abās valstīs -0,2%), kā arī Vācijā (-0,1%).

Tikmēr gada inflācija augustā reģistrēta Francijā (0,2%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 0,3%), Dānijā (0,4%), Bulgārijā (0,6%), Maltā (0,7%), Zviedrijā (1%), Lietuvā (1,2%), Austrijā un Slovākijā (abās valstīs 1,4%), Rumānijā (2,5%), Čehijā (3,5%), Polijā (3,7%) un Ungārijā (4%).

ES vidēji gada inflācija augustā bijusi 0,4%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - patēriņa cenas augustā gan ES, gan eirozonā samazinājās par 0,4%.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Patēriņa cenām Ķīnā janvārī gada griezumā reģistrēts straujākais kritums kopš 2009.gada otrā pusgada, bet ražotāju cenām kritums fiksēts sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Patēriņa cenas janvārī valstī gada griezumā sarukušas par 0,8%, kas seko 0,3% deflācijai decembrī. Turklāt deflācija reģistrēta ceturto mēnesi pēc kārtas.

Lai arī deflācija liecina, ka preču cenas kļuvušas lētākas, tā rada riskus plašākai ekonomikai, jo patērētāji mēdz atlikt pirkumus cerībā sagaidīt turpmākus cenu kritumus.

Mēneša salīdzinājumā patēriņa cenas valstī janvārī palielinājās par 0,3%, kas seko 0,1% kāpumam decembrī.

Tikmēr ražotāju cenas Ķīnā janvārī gada izteiksmē samazinājušās par 2,5% pēc tam, kad decembrī tās bija sarukušas par 2,7%. Analītiķi bija gaidījuši, ka ražotāju cenas būs par 2,6% mazākas nekā pirms gada.

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.