Pavisam netālu aiz Gulbenes pilsētas robežām skatam paveras paprāvs tīrums, kurā aug dažādu šķirņu arbūzi. To saimniece ir gulbeniete Tatjana Ābeltiņa, kura arbūzus audzē zem klajas debess, pavasarī gan tos pārklājot ar plēvi, un plāno novākt aptuveni tonnu ražas, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

Tas noskaidrojis, ka T. Ābeltiņa pirmo gadu iemēģina roku arbūzu audzēšanā. Jau kopš decembra par arbūziem un to audzēšanu tika ievākta informācija gan internetā, gan arī dažādos žurnālos un laikrakstos. «Tad rakstīju biznesa plānu, pēc kura arī vadījos. Tika veikti aprēķini, vai man tas atmaksāsies vai ne. Skaitļi bija labvēlīgi, un tā process sākās,» stāstījusi T. Ābeltiņa un piebildusi, ka pirms nopietna arbūzu audzēšanas biznesa uzsākšanas Vidzemē šis ir tāds vairāk pētniecisks darbs, izmēģinājums un prakse.

«Man ir iekārtota sava arbūziņa dienasgrāmata, kurā tiek pierakstīta stādu dīgstība, ražība. Rudenī tiks veikta analīze, statistika un tad, savukārt, tiks veikti attiecīgie darbi nākotnē. Ja viss būs labi, tad nākamgad tīrums, kurā audzēšu arbūzus, būs krietni vien lielāks,» stāstījusi T. Ābeltiņa.

Arbūzu audzētāja Tatjana Ābeltiņa pērn izaudzējusi pusotru tonnu arbūzu, bet šogad cer uz krietni lielāku ražu. Arbūzi tāpat kā pērn augs zem klajas debess, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā pavisam netālu aiz Gulbenes pilsētas robežas paveras tīrums, kurā arī šogad tiks audzēti vairāku šķirņu arbūzi. Arbūzu audzēšanai T. Ābeltiņa pievērsās pagājušajā gadā. Arbūzi patiešām arī izauga, arī pieprasījums tiem bijis liels. Šogad arbūzi tiek audzēti jau trīs reizes lielākā platībā. Lai zeme tiktu racionālāk izmantota, arbūzu audzēšana notikšot pēc jaunas metodes.

«Tas būs savā ziņā eksperiments,» Dzirkstelei sacījusi T. Ābeltiņa un piebildusi, ja uz konkrēto platību parasti tiek stādīti 1000 stādi, tad viņa stādīs uz pusi vairāk. Kopumā tiks iestādīti 2300 arbūzu stādi.

Arbūzi šogad padevušies, atzīst Grobiņas novada Medzes pagasta Arāju saimnieks Rolands Dambis. Arbūzi jau nopērkami Liepājas tirgū. Ražot sākušas vairākas agrīnās šķirnes, bet vēlīnākām bumbuļi labi aizmetušies, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šogad arbūzi aug labāk nekā pagājušajā gadā,» stāsta lielo ogu audzētājs Rucavas novadā Artis Ķūsis. Arī laikapstākļu ziņā šī esot daudz labvēlīgāka vasara nekā iepriekšējā, kad bijis auksts un vējains.

Kopš pagājušās piektdienas, 2.oktobra veikalos ELVI ir nopērkami Latvijas arbūzi, ko audzē P/S Kluči, Rucavas novadā, informē uzņēmumā.

Pašreiz veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 54% ir pašmāju dārzeņi, augļi un zaļumi.

Lai nodrošinātu pircējus ar svaigiem un kvalitatīviem Latvijas dārzeņiem, ogām un zaļumiem tādā apjomā, kas atbilst pieprasījumam, ELVI sadarbojas ar individuālajiem komersantiem un zemnieku saimniecībām: Osīši, Bračas, Dārzi, Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze ar vairāk nekā 150 veikaliem ELVI visā Latvijā.

Pagājušajā gadā trīs vispopulārākie produkti bijuši piens, sērkociņi un biezpiena sieriņi, analizējot pērnā gada datus, secinājis mazumtirgotājs Elvi.

«Esam noskaidrojuši, ka Elvi veikalos pērn visvairāk pārdotā prece ir bijis piens Baltais viena litra iepakojumā, kas sasniedzis teju miljons vienību realizāciju,» stāsta SIA Pārtikas tirdzniecības apvienības, kas ir Elvi franšīzes turētāja, komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Otrajā un trešajā vietā pērn Elvi veikalos pārdotāko preču sarakstā ir sērkociņi Sports (pārdotas gandrīz 600 tūkstoši vienību) un vaniļas biezpiena sieriņš Kārums (555 tūkstoši vienību). «No TOP 3 pozīcijām nedaudz atpaliek baltmaize Brokastu un banāni. Jāatzīmē, ka desmit pirktāko preču sarakstā ir arī baltmaize Klona – tādējādi arī baltmaizi noteikti varam pieskaitīt pie pircēju visvairāk pieprasītajām precēm,» uzsver L.Vārtukapteine.

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Rīgas Zooloģiskajam dārzam nodod Rīgas Centrāltirgus pārbaužu laikā konfiscētos teju tūkstoš kilogramus ievesto augļu, ogu un dārzeņu.

Lai novērstu likumpārkāpumus tirdzniecības procesā, VID 27. augustā veica 25 tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgū, Visbiežāk tika konstatēts, ka pārsvarā tiek tirgota nevis pašu izaudzētā lauksaimniecības produkcija, bet gan iepirktās preces, par kurām netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. Šī iemesla dēļ pārbaužu laikā konfiscēts 981 kilograms ievesto augļu, dārzeņu un ogu, kas nodoti Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.

Tika konfiscētas melones - 237 kg, arbūzi - 152 kg, tomāti - 145 kg, plūmes - 131,2 kg, paprika - 52,4 kg, vīnogas - 42,6 kg, nektarīni - 35 kg, persiki - 30 kg u.c.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.