«Pēc ilga un ļoti vērienīga darba Latvijas vēsturē ir noticis nozīmīgs pagrieziens Eiropas Savienības tālākā integrācijā. Pēc ECOFIN atbalsta var viennozīmīgi teikt, ka Latvijai ir dota ceļazīme uz ekonomisko stabilitāti, drošību un sadarbību, kur Latvija nu ir pilnvērtīga un daudz ietekmīgāka partnere Eiropas Savienības valstu vidū,» neilgi pēc Briseles lēmuma paziņošanas pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.
«No iestāšanās eirozonā iegūs visa sabiedrība, jo ekonomiskā izaugsme ilgtermiņā arvien palielināsies. Lata kurss pret eiro nemainīsies un saglabāsies kā līdz šim 0,702804 pret vienu eiro. Vēlos uzsvērt, ka eiro ieviešana nav jāsaprot kā tikai banknošu nomaiņa, jo tas ir garants lielākai labklājībai ikvienam Latvijas iedzīvotājam,» tā Latvijas finanšu ministrs.
Jau rakstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs pauda, ka Latvijas pievienošanās eirozonai būs vēsturisks pavērsiens valsts vēsturē, kā arī apliecinājums eirozonas spēkam. EP prezidents pauda viedokli, ka pievienošanās eirozonai nesīs Latvijai daudzus ieguvumus, ja valsts līderi pratīs pieņemt pareizos lēmumus. Daudzējādā ziņā Latviju var uzskatīt par drosmīgu paraugu grūtībās nonākušām eirozonas valstīm, paziņojumā rakstīja M. Šulcs.Tikmēr eiroskeptiķi Latvijā pauž, ka iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt. Pēc eiro ieviešanas no 2014.gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012.gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt, iepriekš rakstīja laikraksts Dienas Bizness.