Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī pastāstīja, ka valstī ir liels pieprasījums arī pēc inženieriem. Speciālistu pietrūkst arī kokrūpniecībā, mašīnbūvē un metālapstrādē. Tomēr, lai cik bieži par to tiktu runāts, pārprodukcija joprojām ir sociālajās zinātnēs.
LDDK ģenerāldirektore norādīja, ka konfederācija atbalsta to, ka valsts budžeta finansētās studiju vietas vairāk tiek novirzītas pieprasītajām profesijām, nevis tām, kurām paliek pārprodukcija pāri.
Raksti par tēmu
«Protams, jāievēro zināms balanss, jo ne visi varēs būt inženieri. Tomēr jaunietim jādot skaidrs virziens vai ticami dati par to, kuras profesijas būtu pieprasītas, lai viņi zinātu kā rīkoties,» sacīja L. Meņģelsone.
Runājot par bezdarba līmeni Latvijā, LDDK ģenerāldirektore norādīja, ka tās prasmes, kas ir bezdarbniekiem nesakrīt ar prasībām, kas interesē darba devējus. Savukārt reģionos, pateicoties pabalstiem, izveidojusies situācija, ka bezdarbniekiem nav ieinteresētības mainīt savu dzīves stilu. Reģionos uzņēmēji ir jau signalizējuši, ka darba ir daudz, bet strādnieku – maz.
«Darba devēji saka – man ir jālūdzas, lai cilvēks teiktu – jā, es iešu strādāt, nevis saņemšu sociālos pabalstus. Tā problēma kļūst jau paaudžu problēma,» atzina LDDK ģenerāldirektore.
