Latvija ļoti rūpīgi sekos finanšu darījumu nodokļa (FDN jeb FTT) direktīvas priekšlikuma apspriešanai ciešākas sadarbības procedūras ietvaros, un pēc tā pieņemšanas izvērtēs lietderību tam pievienoties, taču ciešākas sadarbības procedūrā neiesaistīsies, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Viņš uzsver, ka priekšlikumu virza atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstīs un starp paplašinātās sadarbības darba grupas dalībniekiem nav galīgā vienošanās par priekšlikuma tekstu, ministru vienošanās ir par termiņu, līdz kuram jāievieš FDN, bet pats projekts vēl ir jāprecizē.
Kopumā Latvija pozitīvi vērtē priekšlikumu, ka finanšu sektors arī tiek iesaistīts finanšu krīzes seku pārvarēšanā. Bet arī kopš 2011.gada 1.janvāra Latvija jau ir ieviesusi finanšu stabilitātes nodevu, kuru maksā Latvijā reģistrētās kredītiestādes un to filiāles ārvalstīs, kā arī ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā.
Finanšu stabilitātes nodevas likme no 2012.gada 1.janvāra ir 0,072% gadā no nodevas maksātāja saistību kopsummas (pēc koriģēšanas) taksācijas perioda beigās. Nodeva tiek aprēķināta, ņemot par pamatu kredītiestādes finanšu pārskatā norādīto saistību kopsummu taksācijas perioda beigās nevis individuāla darījuma vērtību, skaidro A. Jarockis.
Db.lv jau rakstīja, ka otrdien ES finanšu ministri, neskatoties uz spēcīgo dažu valstu opozīciju, panāca vienošanos par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu ne vēlāk par 2016. gadu.
11 dalībvalstis, tostarp, Francija un Vācija, atbalstīja nodokļa ieviešanu un vienojās, ka šai jābūt pakāpeniskai pieejai sākt iekasēt nodokli no akcijām un dažiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, norādījis Austrijas Finanšu ministrs Mihaels Spindelegers.
«Katrs solis pret pilnīgu ieviešanu tiks apsvērts, ņemot vērā ekonomisko ietekmi un to valstu bažas, kuras ir pret nodokļa ieviešanu,» uzsvēra ministrs.