Latvija jau 16. gadu saņem Eiropas Savienības dažādu fondu intensīvu atbalstu kā mazattīstītā valsts un varētu būt pašpietiekamāka.
Eiropas Savienības fondu un atbalsta instrumentu ietekme, šķiet, visspilgtāk tika novērtēta pēc iepriekšējās krīzes, kas skaidri parādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bez Eiropas atbalsta būtu audzis teju divas reizes lēnāk, sākot jau kopš 2012. gada un tā līdz 2015. gadam.
Par to, cik labi ir saņemt naudu un ieguldīt to Latvijas ceļos, māju siltināšanā, degradētu teritoriju sakopšanā, visbeidzot – sabiedrības integrācijā un daudzās citās lietās, ir ļoti daudzas valsts amatpersonu atskaites. Teju katrā Latvijas stūrī ir kāda sakopta vieta, kuru rotā zils karogs ar zeltainām zvaigznēm.
Atkarībā no ES fondu ieplūšanas IKP izaugsmes prognozes teju dubultojas, jo faktiski ar nelielu valsts līdzdalību tiek stimulēta būvniecība, tūrisma nozare, nedaudz – ražošana. No IKP izaugsmes prognozēm tiek plānots valsts budžets, un, jo prognoze ir labāka, jo lielākus nodokļu ieņēmumus var plānot valsts, tas arī veiksmīgi īstenojās līdz 2019. gada beigām.
2018. gadā izskanēja trauksme, ka Latvija turpmāk varētu saņemt mazāk ES naudas. Toreiz visas Baltijas valstis parakstīja kopīgu memorandu, lūdzot finansējumu turpmākajā plānošanas periodā nesamazināt, to iesniedza atbildīgajai Kohēzijas politikas vadītājai Baltijā un Somijā Angelai Martinesai Sarasolai.
Satraukums par Kohēzijas fonda līdzekļu samazinājumu bija satraukums par aptuveni miljarda trūkumu Latvijas ekonomikā, bet, ja runā par visiem fondiem, tad ietekme ir lielāka. Šobrīd Latvijai par to tik ļoti nav jāsatraucas, jo Latvija ir palikusi mazattīstītajā Eiropas Savienības valstu grupā, bet Lietuva un Igaunija sasniegusi pārejas situāciju, kad IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz ES vidējo līmeni – 75%.
Turklāt vēl būs arī Covid-19 krīzes pārvarēšanas līdzekļi, kur Latvijai atvēlētas pamatīgas summas. ES daudzgadu budžets no 2021. līdz 2027. gadam paredz Latvijā iepludināt 7,97 miljardus eiro, tostarp Kohēzijas politikā – 4,63 miljardus eiro, kas kopā ar valsts finansējumu veidos aptuveni 5,5 miljardus. Jautājums ir – vai pie šāda atbalsta apjoma mēs spēsim iekļūt pārejas grupā, kad Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būs robežās no 75% līdz 90% no Eiropas vidējā?
Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!