Krietni mazāk (12%) šim mērķim izmanto Excel tabulu vai lapiņu, kurā sarēķina ieņēmumus un izdevumus, 3% lieto mobilo aplikāciju, bet 2% no mūsu valstī dzīvojošajiem cilvēkiem – katrai vajadzībai paredzētos finanšu līdzekļus saliek konkrētajam mērķim paredzētās aploksnēs. Savukārt 5% respondentu atzīst, ka nerēķina līdzi saviem tēriņiem.
Kā biežākos iemeslus tam, ka nauda mēneša beigās pietrūkst, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji min ģimenes mainīgās vajadzības (41%), biežus ārsta apmeklējumus (11%), neregulārus ienākumus (9%) un spontānus pirkumus, no kuriem grūti atteikties (9%), izdevumu neplānošanu (7%), kā arī pēkšņas atlaižu kampaņas (2%) un izklaides pasākumus (2%).
Taujāti par attieksmi pret budžeta plānošanu kopumā, teju puse jeb 48% respondentu atklāja, ka viņi labprāt to dara, taču esot ļoti grūti noturēties noteiktajās ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas robežās. Nedaudz vairāk nekā piektā daļa (22%) atzina, ka vienmēr plāno savus tēriņus, 10% atklāja, ka to nedara, jo tāpat pietiekot tikai pamata vajadzībām, 8% to īsteno tikai tajās reizēs, kad saņem kādus neplānotus papildu ienākumus, bet 4% norādīja, ka pašlaik to nedara, bet ir apņēmības pilni to sākt jau tuvākajā laikā.