Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» izsludinātajā konkursā par 5 padomes locekļu amatiem pieteikušies 64 kandidāti.

Šī gada 2019. gada 8. aprīlī tika publiski izsludināts konkurss uz padomes locekļu amata pozīcijām, kur galvenās noteiktās prasības ir augstākā izglītība, ne mazāk kā 5 gadu profesionālā darba pieredze vadošā amatā, atbildība publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta otrās daļas un Komerclikumā noteiktajām prasībām, kā arī īpaši tiek vērtēta pretendentu reputācija, kam ir jābūt nevainojamai.

Līdz 23. aprīlim personāla atlases kompānija SIA «ARISTA Executive Search Latvia» kopā saņēma pieteikumus no 64 kandidātiem, kas izrādīja interesi par vakanto pozīciju. Bez kandidātiem, kuri pieteikušies paši, atlases kompānija konkursā piedalīties ir aicinājusi profesionālus, pieredzējušus augstākā līmeņa vadītājus ar izcilu pieredzi un nevainojamu reputāciju. Pavisam uz padomes locekļa amata konkursu ir izskatīti 155 kandidāti.

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Visās Baltijas valstīs darba tirgū vērojami izteikti stereotipi, kas traucē objektīvu amata kandidātu izvērtēšanu, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Novērojams, ka mazinās dzimumu stereotipu loma darba tirgū, taču to vietā nāk citi, komplicētāki, kas darba devējam nereti traucē darbā pieņemt potenciāli labu un perspektīvu darbinieku, norāda eksperti, kuri uzsver, ka mazināt stereotipus ļauj gan sabiedrības informētība, gan konkrēti labās prakses piemēri.

Labus darbiniekus atrast kļūst tikai grūtāk, neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis šobrīd vēl ir virs 8%, kas nozīmē, ka daļa cilvēku joprojām ir bez darba, tomēr darba devēji sūdzas par speciālistu trūkumu. Pastāv dažādi faktori, kādēļ ir šāda situācija, taču viens no aspektiem ir stereotipi, kas rada šķēršļus darbinieku nolīgšanai, un, iespējams, tieši to dēļ darba devējs amatā nepieņem perspektīvus darbiniekus, kas nākotnē varētu dot darba vietai potenciāli augstu pievienoto vērtību. Daļa stereotipu ir dziļi iesakņojušies, taču pamazām sāk izzust, tomēr to vietā rodas jauni.

Konkursā uz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes locekļa amatu pieteikušies 30 pretendenti.

Atlases process notiks trīs kārtās, un to īstenos atlases konkursa nominācijas komisija un vadītāju atlases kompānija "Fontes Executive Search".

Kandidātu atbilstību "Altum" valdes locekļa amatam saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces, “Altum” padomes priekšsēdētājas Līgas Kļaviņas vadītā nominācijas komisija, kurā strādās arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu nozares asociācijas, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas un Pārresoru koordinācijas centra.

Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits palielinās, darbinieku uzņēmumos trūkst aizvien vairāk, taču darba devēji cilvēkus, kuriem tuvojas pensijas vecums, darbā pieņem nelabprāt, novērojuši personāla eksperti.

Tajā pašā laikā pamazām mainās darba devēju attieksme pret senioriem darba vietā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness. Pēdējos gados kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā palielinās to personu īpatsvars, kas pēc dažiem gadiem sasniegs vai nesen sasnieguši pensijas vecumu - iedzīvotāji 55–64 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2018. gada sākumā Latvijā bija 1,93 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 269,8 tūkstoši jeb 13,9 % pirmspensijas bija vecuma iedzīvotāji.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-1oktobra-numurs

Šajā gadā darba devējiem nāksies cīnīties par darbiniekiem, un cīņa visdrīzāk pastiprināsies, taču situāciju var risināt kompleksi, un, piemēram, algas celšana vien nepalīdzēs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šajā gadā galveno ekonomikas rādītāju izaugsme visdrīzāk turpināsies, uzskata eksperti. «Darba tirgus virzību, pirmkārt, nosaka ekonomikas attīstība, un sagaidāms, ka šogad IKP augs apmēram par 3,6%, kas būtu apmēram par procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā, bet joprojām ļoti pieklājīgi,» uzskata Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Darbinieku piesaiste nebūs viegla, un labāk veiksies tiem uzņēmumiem, kuri jau izcīnījuši savu vietu un ieguvuši reputāciju darba tirgū. «Spēles noteikumi nav mainījušies - darbinieku piesaiste ir atkarīga no spējas piesaistīt uzmanību,» uzskata Luminor personāla vadītājs Edgars Pīlips, piebilstot, ka uzmanība atkarīga no darba devēja tēla, kas veidojas no darbinieku pieredzes, no tā, ko darbinieki runā par uzņēmumu ārpusē, un kāds ir potenciālo kandidātu viedoklis par darba devēju. Tomēr pamats, ko apliecina neskaitāmi pētījumi, ir amats, izaicinājumi, darba vide, vadības stils, stabilitāte caur ilgstošo nodarbinātību (cerams, ka mūsdienās par nodokļu maksāšanu nav jārunā) un, protams, atalgojums.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Desmitās paaudzes Honda Civic sedans ir šarmantāks un cienījamāks auto nekā piecdurvju Civic hečbeks; arī brauc tas plūdenāk

Jauna modulārā platforma, izturīgs karkass un lielāki ārējie, kā arī iekšējie izmēri ir lietas, kas atļauj Civic sedanam startēt ne tikai kompaktklasē, bet ar vienu kāju iekāpt vidējās klases automobiļu dārziņā, tādējādi kompensēt vidējās klases Honda Accord modeļa trūkumu Eiropā.

Neapšaubāmi, Civic sedans ir vairāk mērķēts uz privātpersonu auditoriju kā racionāls un uzticams ģimenes auto ar daudzveidīgu komforta un visādu drošības ekstru pārpilnību. Kaut arī pēc fakta Honda Civic sedanu varēs iegādāties, sākot no 21 200 eiro, salīdzinoši vienkāršākajā Comfort pakotnē, galvenais uzsvars Latvijā būs uz grezni nopakotajām Elegance Navi un Executive Navi versijām. Līdz ar to Elegance Navi «iesaiņojumā» pasniegts Civic sedans ar manuālo transmisiju maksās, sākot no 23 220 eiro, bet Executive Navi – sākot no 26 240 eiro. Ja būs vēlēšanās sešpakāpju manuālās transmisijas vietā kopā ar 182 ZS jaudīgo motoru ieraudzīt CVT pārnesumkārbu, nāksies piemaksāt vēl 3020 eiro. Nav par velti, taču tas noteikti būs tā vērts.

Līdzšinējais "Riga Business School" direktors Klaudio Rivera atkāpies no amata, informē izglītības iestādē.

No 15.augusta Rivera ieņems bakalaura programmas direktora amatu, kā arī vadīs "Executive MBA" kursu "Leadership Development Practicum" un būs stratēģiskais padomnieks Izglītības inovāciju laboratorijas galvenajos projektos.

Rivera kā pasniedzējs un konsultants būs iesaistīts arī "Riga Business School" iniciatīvās, kas saistītas ar vadītāju apmācībām "Executive Education" programmā, piedalīsies starptautiskajās attīstības iniciatīvas un doktorantūras programmas iespējamā izstrādē.

Līdz tiks atrasts jaunais izglītības iestādes vadītājs, direktora pienākumu izpildītāja amatu no 15.augusta ieņems Inese Muzikante. Viņa aizvadītā gada laikā bija atbildīga par visu akadēmisko programmu pasniedzēju vadību un attīstīšanu, kā arī ir viena no pasniedzējām "Executive MBA" "Leadership Development Practicum" kursā.

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

SIA «Rīgas satiksme» kapitāldaļu turētājs un vicemērs Vadims Baraņņiks izraudzījies uzņēmuma padomi četru cilvēku sastāvā, apliecināja pats Baraņņiks.

Padomē iecelts «SEB bankas» bijušais valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko, kā arī VSIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» padomes loceklis Normunds Narvaišs.

Darbam padomē vieta rezervēta arī pašreizējam «Rīgas satiksmes» pagaidu valdes loceklim Jurim Švanderam. Pēc Baraņņika teiktā, šo amatu viņš varēs ieņemt tikai tad, kad atkāpsies no valdes locekļa amata.

Kopumā Baraņņikam bija jāizraugās pieci padomes locekļi, taču, viņaprāt, piektajam jābūt cilvēkam ar augstāko juridisko izglītību. Šis cilvēks tiks meklēts vēl vienā konkursa kārtā.

Pēc vicemēra teiktā, izraudzītajiem pretendentiem šodien tiks izsūtīti paziņojumi par viņu iecelšanu padomē. Pēc tam, 10 dienu laikā, padomei jāsanāk uz sēdi un jāievēl padomes priekšsēdētājs. «Pirmais darbs viņiem būs organizēt pastāvīgās valdes locekļu atlases konkursu,» sacīja Baraņņiks.

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Asus plānais klēpjdators ZenBook 14 UX425E piedāvā reti sastopamu jaudas un akumulatora darbības ilguma kombināciju.

Klēpjdatoru ēras rītausmā līdz ar sajūsmu par iespēju tolaik vēl izmēros prāvo skaitļotāju pacelt un samērā viegli pārnest uz citu vietu atskanēja samiernieciska nopūta par to, ka tieši tik ilgam manevram arī pietiek ar akumulatorā ieslodzīto elektrību. Tas, protams, bija pārspīlējums, taču ne pārāk tāls no patiesības. Pirmos «laptopus» patiešām vienā darbdienā nācās lādēt divas un pat trīs reizes.

Gadu gaitā akumulatora ietilpība ir ievērojami augusi, un nu arī esam saņēmuši ierīci, kurā vairs nav jāizvēlas starp jaudīgu procesoru un ilgu baterijas darbības laiku. Asus ZenBook 14 UX425E piedāvā abus vienā – Intel Core i7 procesoru un līdz 22 stundām ar vienu uzlādi strādājošu akumulatoru.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Satiksmes ministrija (SM) par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju iecēla Mārtiņu Lazdovki, kurš savus amata pienākumus sāks pildīt no š.g. 24 septembra.

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt M.Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

M.Lazdovskim ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. M.Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas.

Satiksmes ministrija (SM) ārkārtas akcionāru sapulcē 24.aprīlī ievēlēja AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) pagaidu padomi, kas savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursa noslēgumam un jauno airBaltic padomes locekļu iecelšanai amatos.

airBaltic valsts pārstāvju padomes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 25. aprīlī, savukārt atklātais konkurss uz trīs padomes locekļu amatiem vēl nav noslēdzies.

Uzņēmuma pagaidu padomē ievēlēti Dins Merirands, SM valsts sekretāres vietnieks, un Baiba Vīlipa, SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore, kas savas pilnvaras sāks pildīt no 26. aprīļa.

Atklātajā konkursā uz airBaltic padomes locekļu amatiem saņemti 68 pretendentu pieteikumi, pašreiz turpinās atlases process. SM nominācijas komisijai atbalstu sniedz personāla atlases kompānija SIA “Fontes Executive Search”, un atbilstoši nolikumā noteiktajam padomes locekļu atlases process notiek trīs kārtās.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.