Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Šodien, kad līdz eiro ieviešanai Latvijā palikušas 92 dienas, sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas jānorāda gan latos, gan arī eiro.

No šodienas arī patērētājiem paredzētajos kases čekos darījuma kopsummai jābūt norādītai gan latos, gan eiro. Līdzīgi abās valūtās jābūt norādītai arī kopsummai iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem cenas gan latos, gan eiro jānorāda, lai patērētāji pierastu pie jaunās valūtas un sagatavotos pārejai uz eiro.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - no šodienas līdz 2014. gada 30. jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši. Kopā ieplānots veikt ap 30 tūkst. pārbaužu.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Jau pavisam drīz - 2014. gada 1. janvārī - Latvija gatavojas ieviest eiro. Tādēļ jau šodien svarīgi zināt, kā pareizāk rīkoties, lai eiro izmantošana neradītu neērtības un grūtības.

Latvijas valdība ir definējusi politisku mērķi – pievienoties eiro monetārajai savienībai jau 2014. gadā. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas ir nozīmīgs solis virzienā uz minētā mērķa sasniegšanu. Likums stāsies spēkā 2013. gada 1. martā.

Eiro ieviešanas likumā ir noteikts tā sauktais tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Šī principa būtība ir šāda – ja kādā dokumentā ir noteikta summa latos, tad tas neietekmē šī dokumenta juridisko spēku pēc eiro ieviešanas un šis dokuments turpina pildīt savu uzdevumu, tikai jau ar atsauci uz eiro.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

2013. gadā Latvijas Banka nodrošināja triju maksājumu sistēmu – Latvijas Bankas starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS sistēma), Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) un TARGET2-Latvija sistēmas – darbību, informē centrālā banka.

SAMS sistēma ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas apstrādāja nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro. Ar Latvijas pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka pārtrauca SAMS sistēmas darbību un nodrošināja EKS sistēmā vienīgi SEPA kredīta pārvedumu eiro apstrādi.

2013. gadā SAMS sistēmā un EKS sistēmā norēķinos latos kopā apstrādāti 33,9 miljonus maksājumu 138 miljardu latu apjomā.

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Latu starpbanku likmes RIGIBOR šodien atkal pakāpušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 23.4 %, nedēļas likme – 23.6 %, viena mēneša likme – 21.9 %, trīs mēnešu likme – 21.12 %, sešu mēnešu likme – 18.6 %, bet gada likme – 17.6 %.

Latvijas banka šogad jau iztērējusi 907 miljonus eiro, lai balstītu latu un mazinātu bailes, ka Latvijai dziļās recesijas dēļ nāksies devalvēt savu valūtu, raksta Reuters.

Jāpiemin, ka Latvijas Banka ar intervencēm pērk latus un pārdod eiro, kad eiro cena sasniedz 0.7098 Ls un pārdod latus un pērk eiro, kad eiro cena sasniedz 0.6958 Ls.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Lai arī lata nomaiņa pret eiro jau ir kļuvusi par vēsturi, grāmatvežiem joprojām vēl kādu laiku būs jāstrādā ar divām valūtām

Tas saistīts ar to, ka visās atskaitēs par 2013. gadu summas ir jānorāda latos, savukārt visi darījumi, kuri tiek slēgti šogad, jānorāda eiro. To paredz eiro ieviešanas likums.

Nezaudēt modrību

«Lai arī latu konvertācijai uz eiro ir speciālas programmas, tomēr grāmatvežiem ir jābūt modriem par to, kādā valūtā jānorāda summas, it īpaši pašlaik, kad paralēli tiek apstrādāti dokumenti par darījumiem pērn un arī šogad,» stāsta SIA A&I Konsultāciju birojs līdzīpašniece Aiva Liakovičus. Viņa norāda, ka paralēli tiek apstrādāti darījumus apliecinošie dokumenti ar divām atšķirīgām valūtām un līdz ar to ir atšķirīgas sistēmas. Pēc grāmatvežu sacītā, paralēli ir jāstrādā divās datu bāzēs – vēsturiskajā latu datu bāzē un jaunajā eiro datu bāzē.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Laika periodā no marta līdz maijam monetārās finanšu iestādes vairāk kredītu izsniegušas uzņēmumiem, liecina Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu apskatā apkopotā informācija.

Turklāt eiro izsniegtajiem kredītiem tika piedāvāti iepriekšējiem nosacījumiem līdzvērtīgi cenošanas nosacījumi. Gandrīz izzuda finansēšanas izmaksu starpība starp tām nefinanšu sabiedrībām, kurām izsniegti liela apjoma kredīti, un tām, kurām izsniegti maza vai vidēja apjoma kredīti.

Tomēr kredītu tirgū dominējošās monetārās finanšu iestādes bija mazāk labvēlīgas pret mājsaimniecībām, norāda LB – no marta līdz maijam mājsaimniecībām no jauna izsniegtajiem kredītiem nedaudz palielinājās virs naudas tirgus indeksa pievienotā procentu likmes daļa un kredīta neprocentu maksājumi.

Tādējādi termiņnoguldījumu procentu likmēm būtiski nemainoties, bet augot kredītu procentu likmēm, banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība palielinājusies par 0,3 procentpunktiem līdz 4,3 procentpunktiem.

Lai gan oficiālais dubulto cenu atspoguļošanas periods ir beidzies, daļa lielveikalu joprojām turpina to darīt. No vienas puses, pircējiem tas ir zināms atvieglojums, jo ne visi ir pieraduši pie eiro vērtības. Taču gadījumos, kad tiek radīti apstākļi, lai pircējs pirmo pamanītu cenu latos, kas izskatās zemāka nekā preces vērtība eiro, tas ir vērtējams kā mārketinga triks, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Maxima veikalos pie precēm ir cenas zīme, kurā vērtība izteikta gan latos, gan eiro. Abas cenas ir vienā izmērā, turklāt pirmā no kreisās, kā esam pieraduši lasīt, ir cena latos. Tas dažreiz rada pārpratumus, jo, neieskatoties valūtas apzīmējumā, pircējs pieņem, ka cena latos ir īstā cena. Šis pārpratums noskaidrojas labākajā gadījumā pie kases, kad rēķins ir par trešdaļu lielāks nekā pircēja aplēses. Sliktākajā gadījumā pircējs vispār nepamana, ka izvēlējies produktu konkrētā veikalā, domājot, ka tas ir lētāks nekā konkurentiem, lai gan īstenībā cenas ir identiskas, uzsver laikraksts.

Maxima Latvija preses sekretārs Jānis Beseris Neatkarīgajai atklājis, ka pilnīgu cenrāžu nomaiņu Maxima veikalos plānots uzsākt oktobrī.