Vidēji piecus tūkst. tonnu iesala gadā plānots ražot pēc izmēģinājuma ražošanas fāzes, līdz otrajai iesalnīcas izveides projekta kārtai. Taču, realizējot otro kārtu, ražošanas jaudas plānots palielināt līdz desmit tūkst. tonnām iesala gadā, Db.lv stāstīja Latraps Staļģenes struktūras vadītājs Agris Stauģis.
Viņš gan neatklāj alus ražotājus, ar kuriem paredzēts vai jau ir noslēgti līgumi.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessDb.lv jau rakstīja, ka izmēģinājuma režīmā iesalnīca darbu sāka šā gada sākumā. Līdz šim Latvijas alus ražotāji galvenokārt izmantojuši Lietuvas produktu - kaimiņos iesalnīca ar somu speciālistu atbalstu tapa jau deviņdesmitajos gados.
Iesalam nepieciešamo graudu audzēšanu Latrapa kooperatīva biedri sākuši jau 2012. gadā.
Jauno ražotni Staļģenē nepilna gada laikā uzbūvējis valstī lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latraps, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, tajā skaitā vienu miljonu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
