Uzņēmumi Skonto būve un Arčers kopumā tikuši pie 3,415 miljonu eiro liela valsts pasūtījuma, lai paplašinātu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Muceniekos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Šim iepirkumam Nodrošinājuma valsts aģentūra bija izvēlējusies sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra papildu divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 plāno veikt Skonto būve, savukārt nekustamā īpašuma Bundulīši pārbūvi par 1 575 027 plāno veikt Arčers.

Jau ziņots, ka nekustamais īpašums Bundulīši sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Mucenieki. Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja 75 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Bundulīšu labprātīgu atsavināšanu.

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Mucenieku ciema iedzīvotāji ir satraukti par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atzina Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus.

Viņš norādīja, ka Ropažu novada pašvaldība jaunajiem patvēruma meklētājiem varētu dot darbu, kas gan būtu vienkāršs - teritorijas sakopšana, sakārtošana, jo valodas barjeras dēļ tomēr būtu grūti piedāvāt nopietnāku darbu. Viņš arī atzina, ka pašreizējie patvēruma meklētāji, kas mitinās Muceniekos, līdz šim nav interesējušies par iespēju strādāt algotu darbu, vairāk esot izrādīta interese par dalību sporta pasākumos.

Tikmēr par gaidāmo papildu patvēruma meklētāju ierašanos satraukti vietējie Mucenieku iedzīvotāji, tai skaitā iedzīvotājus uztrauc viņu drošība.

Blaus arī minēja, ka nesen bijis incidents starp vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma centra iemītniekiem. Detaļas viņš neatklāja, vien norādīja, ka iesaistīti bijuši vietējie jaunieši un patvēruma meklētāji.

Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs uzskata, ka patvēruma meklētāji varētu piedalīties parku un kapu sakopšanā, kā arī veikt citus vienkāršus, tehniskus darbus.

Pašvaldība arī risina ar patversmēm saistītus jautājumus, jo ja bēgļi dzīvos dzelzceļa stacijā, viņiem varētu tikt piedāvāti patversmes pakalpojumi.

Rīgas mērs uzsvēra, ka pašlaik ļoti daudzi jautājumi nav skaidri, nav zināms, kādi šie patvēruma meklētāji būs, vai tās būs, piemēram, ģimenes ar bērniem un kāda palīdzība viņiem būs vajadzīga.

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Valdība šodien nolēma samazināt atbalstu bēgļiem un turpmāk bēgļa statusu saņēmušajiem ārvalstniekiem mēnesī maksāt 139 eiro uzturēšanās pabalstu.

Valdības šodien pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī pilngadīgai personai būs 139 eiro. Ja personas ir ģimenes locekļi, vienai personai tiks piešķirti 139 eiro mēnesī un katram nākamajam ģimenes loceklim - 97 eiro. Arī nepilngadīgai personai bez pieaugušo pavadības tiks piešķirti 97 eiro mēnesī.

Līdz šim uzturēšanās pabalsta apmērs pilngadīgai personai bija 256 eiro mēnesī, bet nepilngadīgai personai - 30% apmērā no šīs summas.

Eiropas Savienības (ES) līmenī nolemjot par bēgļu pārvietošanu uz visām ES valstīm, valdošā koalīcija vienojās, ka pabalsts ir samazināms un tas būtu pielīdzināms pašreizējam iztikas minimuma apmēram, vienlaikus tādā veidā nodrošinot arī vienādu ienākumu līmeni ar Latvijas valstspiederīgajiem. Pabalsta samazināšana ļaus ietaupīt aptuveni 380 000 eiro.

Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsludinājusi konkursu uz trim vakantajiem Patvēruma lietu nodaļas vecāka referenta amatiem, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa augstākajai izglītībai, labām divu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas zināšanām. Tāpat pretendentiem jābūt izpratnei par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā.

Ierēdņu galvenie amata pienākumi ir patvēruma meklētāju intervēšana, administratīvo aktu projektu sagatavošana, darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju un sniegt konsultācijas par patvēruma procedūras jautājumiem.

PMLP piedāvā iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu - 600 eiro pirms nodokļu nomaksas pārbaudes laikā un līdz 696 eiro pirms nodokļu nomaksas pēc pārbaudes laika. Pēc pārbaudes laika PMLP piedāvā veselības apdrošināšanu.

Šodien Rīgas Lutera draudzes rīkotajā svētku mielastā piedalījās ap 70 cilvēku no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki.

Kā sacīja draudzes mācītājs Linards Rozentāls, pasākums tiek rīkots, lai mazinātu atšķirību starp konfesijām un iepriecinātu cilvēkus kuri ir ļoti grūtā un neierastā situācijā.

«Šīs ir pateicības pusdienas. Šādu pasākumu rīkojam ceturto gadu. Iepriekš tas bija veltīts galvenokārt trūcīgiem cilvēkiem, bet šogad, ņemot vērā bēgļu tēmas aktualitāti, nolēmām, ka labākie viesi šajā pasākumā būs patvēruma meklētāji, kuri izmitināti Muceniekos. Un nav pretrunas saistībā ar to, ka šie cilvēki, lielākoties ir musulmaņi. Esam pārliecināti, ka pēc iespējas jācenšas mazināt atšķirības starp konfesijām, izceļot cilvēcības, labestības un līdzjūtības faktoru,» sacīja mācītājs.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzinis, ka Angelas Merkeles vadītais kabinets 2015.gadā pieļāvis kļūdas, atverot valsts robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai.

Atbildot uz laikraksta Welt am Sonntag organizētā pilsoņu forumu dalībnieku jautājumiem, Šeible atzina, ka pēc paziņojuma par faktisku robežu atvēršanu Vācija «zaudējusi kontroli».

«Mēs, politiķi esam cilvēki un arī pieļaujam kļūdas,» norādīja kristīgo demokrātu (CDU) veterāns, piebilstot, ka «no kļūdām vismaz var mācīties».

Pasākuma laikā Šeibli izvaicāja kāds Bavārijas municipālais darbinieks, kāda Frankfurtes apkārtnē esoša ģimenes uzņēmuma grāmatvedis un pie Hamburgas dzīvojošs jūras turbīnu ražotājs.

Politiķis norādīja, ka no pagātnes kļūdām visām Vācijas partijām ir jāizdara «nepieciešamie secinājumi».

Netālu no Berlīnes ugunsgrēkā pilnībā iznīcināta sporta zāle, kurā bija plānots izmitināt bēgļus, un pastāv aizdomas, ka tā bijusi tīša dedzināšana, otrdien paziņoja policija.

Incidentā, kas notika Nauenes pilsētā 40 kilometrus uz rietumiem no Berlīnes, cietušo nav.

Bija plānots, ka sporta zālē no septembra tiks izmitināti apmēram 100 patvēruma meklētāji.

Šogad Nauenē notikušas jau vairākas pret nelegālajiem imigrantiem vērstas demonstrācijas. Februārī labējie radikāļi pārtrauca pilsētas padomes sanāksmi.

Vācijā uzbrukumi patvēruma meklētāju mītnēm jau kļuvuši par ikdienu, pieaugot vāciešu neapmierinātībai ar nekontrolēto imigrāciju un strauji augošo patvēruma meklētāju skaitu.

Finanšu instrumenta birojs Briselē izsludinājis Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu projektu iesniegumu atlasi Jauniešu nodarbinātības fondā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā ciešo saikni starp sociālo un ekonomisko līdztiesību un dalību darba tirgū, Jauniešu nodarbinātības fonds īpaši vērsts starptautisku projektu atbalstam, lai veicinātu ilgtspējību un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību.

Fonda aktivitātēm paredzētas trīs galvenās atbalsta jomas: Inovācijas un izpēte; prasmju un labās pieredzes pārnese; analīze un pētniecība.

Jauniešu nodarbinātības fondā projektiem kopējais pieejamais finansējums ir 60 milj. EUR, un atbalstu paredzēts sniegt lielajiem projektiem vismaz 1 milj. EUR apmērā.

Finansējumam pieteikties var organizācijas, kas pārstāv jebkuru no 15 saņēmējvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Horvātija), kā arī Īriju, Spāniju un Itāliju. Projektu īstenošanu var veikt konsorcijs, ko sadarbojoties veido organizācijas no vismaz divām valstīm. Līderību konsorcijā būtu jāuzņemas organizācijai, kas pārstāv kādu no 15 minētajām saņēmējvalstīm.

“Tele2” vēl uz trim mēnešiem pagarinājis iespēju ukraiņu bēgļiem, kas ieradušies Latvijā, lietot mobilos sakarus bez maksas, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem Ukrainā vai citviet Eiropā.

Līdz ar to patvēruma meklētāji no Ukrainas mobilos sakarus bez maksas kopumā varēs lietot pusgadu.

“24. februārī, Krievijai iebrūkot Ukrainā, mēs pieņēmām lēmumu piešķirt 10 000 īpašas SIM kartes tiem ukraiņiem, kas, bēgot no kara, ieradīsies pie mums Latvijā. Sākotnēji bija plānots, ka bezmaksas mobilos sakarus nodrošināsim trīs mēnešus, bet kara darbība Ukrainā diemžēl nebeidzas, tādēļ turpināsim savu iespēju robežās palīdzēt cilvēkiem, kas šobrīd nevar atgriezties savās mājās,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” dati liecina, ka zvanu ilgums uz Ukrainu ir pieaudzis aptuveni 50 reizes. Ja pirms kara sākuma kopējais zvanu ilgums no Latvijas uz Ukrainu bija aptuveni 1 000 minūtes jeb 16 stundas dienā, tad šobrīd zvanu ilgums ir 50 000 minūtes jeb 833 stundas dienā.

Latvijā dzīvojošie trešo valstu pilsoņi sākuši aizpildīt tās darba vakances, kuras ilgu laiku bijušas brīvas un nav interesējušas Latvijas iedzīvotājus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone atzina, ka šāda tendence novērota pēdējā laikā, tomēr, pēc viņas domām, šim jautājumam ir arī ēnas puse, proti, arvien biežāk tieši patvēruma meklētāji izvēlas pamest Latviju, kam par iemeslu ir vairāki faktori.

Viņa gan atzina, ka šāda tendence būtiski neietekmē bezdarba līmeņa mazināšanos, lai gan pēdējie operatīvie dati liecina, ka tas ir mazinājies līdz 7,1% jeb aptuveni 65 000 bezdarbnieku.

Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,2 procentpunktiem - līdz 7,2%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Jūnija sākumā NVA uzskaitē bija 68 439 bezdarbnieki, bet mēneša beigās - 66 708 reģistrēti bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1731 cilvēku.