Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latgales Plānošanas reģionu aicina pašvaldības un uzņēmējus pieteikties dalībai Uzņēmēju dienas Latgalē 2016, kas notiks 23. un 24. septembrī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Pagājušajā gadā tika aizvadītas Uzņēmēju dienas Latgalē 2015, kas Daugavpilī vienkopus pulcēja vairāk nekā 100 dalībnieku. Pasākuma laikā no Rēzeknes pilsētas domes LTRK saņēma uzaicinājumu 2016. gada Uzņēmēju dienas Latgalē rīkot Rēzeknē, ieviešot to kā pasākumu, kas pārmaiņus norisinātos abās lielākajās Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē.

GORS lielajā koncertzālē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latgales novadu pašvaldību piedāvājumu, katram novadam raksturīgajiem produktiem, pakalpojumiem, tūrisma informāciju un uzņēmumiem. Savukārt pirmā un otrā stāva telpās ikviens varēs apskatīt Latgales reģiona un visas Latvijas jaunākos ražojumus. Pie koncertzāles būs iespēja baudīt Latgalei raksturīgos gardumus mājražotāju un amatnieku gadatirgū, kā arī apskatīt Nacionālo Bruņoto spēku tehniku.

Vērienīgie kultūras infrastruktūras objekti, kas pēdējos gados tapuši reģionos, rada ne vien iespēju baudīt augstvērtīgu mākslu ārpus Rīgas, bet papildina arī konferenču un semināru telpu tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šoruden durvis vērs daudzfunkcionālais centrs – koncertzāle Lielais dzintars Liepājā, un jau šobrīd ir vērojama kultūras pasākumu producentu, privāto un korporatīvo pasākumu organizatoru interese par telpu izmantošanu, norāda SIA Lielais Dzintars valdes locekle Baiba Bože. Tas atbilst koncertzāles stratēģiskajiem mērķiem, starp kuriem ir gan izaugsme kā Latvijas un Baltijas jūras reģiona kultūras centram, gan regulāru konferenču, semināru, forumu un lekciju nodrošinājums. Ēkā būs pieejamas piecas dažāda lieluma telpas, kā arī kafejnīca, restorāns, aprīkojums un personāls. Plašākā telpa – Lielā zāle – ir paredzēta 350 līdz 1010 skatītāju vietām. Tā ir pielāgojama gan koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu, konferenču, pieņemšanu organizēšanai un pat pasākumiem bez pastāvīgām sēdvietām. Mazāka mēroga semināriem, lekcijām, banketiem būs pieejama arī kamerzāle un eksperimentāla skatuve. Koncertzālē ir divas dažāda izmēra (vienas ietilpība ir līdz 450 cilvēkiem) publiskas telpas, kas paredzētas tiklab mākslas un kultūras norisēm, kā korporatīvu un privātu pasākumu organizēšanai.

Roberts Gors, kurš izgudroja Gore-Tex tehnoloģiju, strādājot sava tēva uzņēmumā Merilendā, ASV, miris 83 gadu vecumā, ziņo "BBC". Audums, kas debitēja 1976. gadā, šobrīd tiek plaši pielietots dažādos izstrādājumos.

R. Gors mūžībā devies pēc ilgas slimības.

Viņš dzimis Jūtā un izglītību ieguvis Delavēras un Minesotas universitātēs. Viņš pievienojās "WL Gore & Associates" komandai, uzņēmumam, kuru 1958. gadā dibināja viņa tēvs un viņa māte.

Gore-Tex šobrīd ir ļoti daudzveidīgs pielietojums, piemēram, tas tiek izmantots arī medicīnā, ģitāras stīgām, kosmosa tērpos un citviet.

2000. gadā R. Gors atkāpās no "WL Gore & Associates" prezidenta amata. Karjeras laikā viņš saņēmis vairākas balvas par ieguldījumu zinātnē.

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es

Šis gads ir pavēris izaugsmes iespēju vairākiem jaunradītiem latviešu «startapiem» jeb jaunuzņēmumiem. Viens no tādiem ir arī online pasākumu kalendārs - platforma «Kurp.es».

Interneta vietnē Kurp.es būs iespēja atrast visus aktuālos publiskos pasākumus Rīgā un lielākajās norises vietās Latvijā – koncertzālēs «Cēsis», «Gors», «Lielais Dzintars» un citviet. Pasākumus būs iespējams atlasīt pēc interktīvās kartes, datuma, pasākuma veida ( seminārs, koncerts, pasākumi bērniem u.c.) un citiem kritērijiem.

Portāla Kurp.es idejas autors un uzņēmuma vadītājs Gustavs Upmanis par šīs platformas radīšanu teic: «Cik reižu gan nav gadījies palaist garām kādu sev saistošu pasākumu, meklēt cauri vairākām lapām, skrollēt, gūglēt, lai atrastu kāroto? Mēs sapratām, ka ir laiks atrisināt šo problēmu, un tā arī radās kurp.es.»