Šobrīd ar rindu regulēšanu nodarbojas robežsargi, izsniedzot transporta līdzekļu vadītājiem talonus. «Ideāli būtu, ja viņi to visu darītu elektroniskā veidā,» pārliecināts ir A. Lapiks, turklāt programmatūras izstrāde neko daudz nemaksātu. Šobrīd problēma ir tā, ka automašīnām nākas stāvēt trīs četras stundas rindā, lai tikai saņemtu šo taloniņu ar kārtas numuru. Pēc tam gan šoferis uzreiz dodas uz robežu noformēt dokumentus, jo rindu tikpat kā nav. «Tas ir absurds,» secina uzņēmējs. Savukārt elektroniskā veidā šo gaidīšanu varētu novērst. Viņš gan atzīst, ka patlaban vismaz neviens vairs nekliedz, ka uz robežas valda korupcija.
DB jau rakstīja, ka Merkūrijas DL iebildumi bija viens no tiem iemesliem, kādēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš gada sākumā pieprasīja otrreizēju Robežas likuma caurlūkošanu, norādot, ka tas ierobežo godīgu konkurenci un neatbilst sabiedrības interesēm. Savukārt Pietiek.com rakstīja, ka rindas organizēšanu asociācija Latvijas auto varētu uzticēt ar bijušās Parex bankas akcionāriem saistītajai SIA Austrumu kravu terminālis, kam pieder miljonus izmaksājušais stāvlaukums Terehovā. Jāatgādina, ka savulaik valsts atteicās no abu kompāniju piedāvājumiem pārpirkt to stāvlaukumus rindu problēmu risināšanai.
«Kā jau paredzējām pērnā gada decembrī, šobrīd Krievija ir palielinājusi caurlaidību no 300 līdz 500 automašīnām dienā savā pusē, un principā rindu nav, bet ir vien kādas 100 mašīnas,» saka A. Lapiks. Rindas uz robežas pamatā ir Terehovas problēma, bet ne Grebņevā, ne Silenē, ne Pāterniekos rindu problēmu nav.
Raksti par tēmu
Igaunijā šobrīd it kā viss darbojas, rindu nav, igauņi – malači, pirmajā vietā šajā planētā, saka uzņēmējs. Bet reģistrēšanās maksā 1 eiro un ir obligāti jāiebrauc stāvlaukumā [par ko jāmaksā papildu]. Igauņiem katrā robežpunktā ir termināļi, kuriem arī uzticēta visa šī reģistrēšanas funkcija, par ko viņi saņem naudu. «Mums pierobežā, izņemot Terehovu, šādu terminālu nav,» norāda A. Lapiks. Bet prasīt par elektronisko reģistrēšanos rindā 15–20 eiro, kā sākumā piedāvāja asociācija Latvijas auto, nav par ko. Tā bija iecerēta kā naudas pelnīšanas shēma, sašutis ir Merkūrijas DL vadītājs.
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) jau trīs četrus mēnešus situāciju tikpat kā nekomentējo. «No premjera Valda Dombrovska operatīvi saņēmām atbildi, ka mums jāpiedalās darba grupā» [SM, robežsardzes, muitas pārstāvji], kas risina šo jautājumu, bet no SM nekādu atbildi neesam saņēmuši. Lubāna kungs [SM Sauszemes transporta departamenta vadītājs] gan ir vienīgais, kas ar mums komunicē. Savukārt minētās darba grupas vadītāju [SM valsts sekretāra vietnieku Uldi Reimani] nav izdevies sazvanīt. Robežsardze un muita vien apstiprina, ka notiek sarunas, taču neviens nezina, kādā stadijā tās ir. Viss, ko mums ieteica, bija skatīties valdības [plānoto darba kārtību] mājas lapā, kur līdz šim neko [saistībā ar elektroniskajām rindām] neesam ieraudzījuši. Jāpiebilst, ka U. Reimanis neatrada laiku arī sarunai ar DB, bet komentārus uzticēja sniegt Andrim Lubānam, kurš norādīja, ka Ministru kabinets SM ziņojumu varētu izskatīt 19. jūnijā.
Rakstus par elektronisko reģistrēšanos Igaunijas un Latvijas austrumu robežas šķērsošanai lasiet šodienas DB.
