Tāpat nerezidenti ar savu saimniecisko darbību radījuši teju 2,5 tūkstošus darba vietu, nodrošinot apgrozījumu aptuveni 200 miljonu latu apmērā.
Taču investoru piesaiste un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamo īpašumu iegādi ir līdz šim neizmantots potenciāls, uzskata asociācijas eksperti. Piedāvājot papildus iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un popularizējot to aiz valsts robežām, Latvijai būtu iespēja piesaistīt vēl lielāku ārvalstu kapitālu.
Latvijas iedzīvotāji nekustamā īpašuma iegādei vidēji atvēl nedaudz virs 20 tūkstošiem latu, savukārt nerezidentu investīcijas ir vairāk nekā septiņas reizes lielākas, norāda DNB grupas uzņēmuma SIA Salvus izpilddirektors Ģirts Zālītis. Turklāt papildus nekustamajā īpašumā investētājiem resursiem, ārvalstnieki turpina ieguldīt līdzekļus šo īpašumu uzturēšanā, labiekārtošanā.
Raksti par tēmu
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas Bizness
Latvija zaudēs 51,5 miljonu eiro Militārās mobilitātes fonda finansējumu apvienotajam tiltam pār Daugavu
LETA
Diskusijas ar autoceļu būvniekiem par risku sadales mehānismu turpinās
LETA
LAU Infra Grupa apgrozījums sasniedz 17,3 miljonus eiro
Dienas BiznessArī Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, stāstot par jauno projektu tirgu, atzīst, ka vietējo pircēju vidū tie nav mainījušies, bet naudas izteiksmē nerezidentu tirgus daļa ir vairāk nekā puse no kopējā apjoma.
Informācija par ar uzturēšanas atļauju saistīto likumdošanu, ir ļoti maz pieejama ārpus Latvijas robežām - ārvalstnieki par šo iespēju uzzina no saviem tautiešiem, tad apstiprinājumu gūtajai informācijai un nosacījumus paši meklē internetā, norāda LANĪDA.
Lai padarītu piedāvājumu saņemt uzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajā īpašumā konkurētspējīgāku, veicinot ne tikai Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus attīstību, eksperti rekomendē dažādot investīciju apjomu Latvijas reģionos. Likums ir pieņemts, neievērojot reģionu iespējas piesaistīt investorus īpašumiem. Lai saņemtu termiņuzturēšanas atļauju, Latgales pilsētās investoram jāiegādājas pat 3-7 īpašumi. Tieši tāpēc lielākoties priekšroka tiek dota Rīgai, Jūrmalai vai Jelgavai, kur noslēgt darījumu virs 100 tūkstošiem latu ir krietni vienkāršāk.
Tādēļ SIA Līf valdes loceklis Aivars Birulis iesaka Rīgai un Jūrmalai prasības termiņuzturēšanās atļaujām palielināt, savukārt reģionos nekustamā īpašuma iegādes minimālo summu samazināt uz 30 tūkstošiem latu - tas veicinātu ārvalstu investoru interesi par tādām Latvijas pilsētām kā Daugavpils un Rēzekne.
