Ikdienā pievērst vairāk uzmanības jautājumiem, nevis tikai un vienīgi atbildēm - vienu no personīgās un uzņēmuma attīstības pamatnoteikumiem min Hārvarda universitātes psiholoģijas pasniedzējs Tals Benšahars (Tal Ben-Shahar), kurš Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotajā konferecē Motivated by Happiness jeb Laimes motivēti dalījās savos laimes meklējumos. (Interviju ar T. Benšaharu par laimes zinātni kā jaunu disciplīnu var lasīt arī DB 30.01. numurā).Pēc viņa domām, allaž jāspēj ieraudzīt zelta maliņu. Ik dienu daudzu uzņēmumu vadītāji prāto, kādas ir problēmas uzņēmumā, kā labot kļūdas, kurš ir atbildīgs? Šie visi ir svarīgi jautājumi, tomēr nepietiek uzdot tikai tos. «Jāmāk arī pajautāt, kas jūsu attiecībās ir skaists, par ko priecājies savā dzīvē, kas sekmīgs ir paveikts uzņēmuma attīstībā, kādas pozitīvas iezīmes tajā iespējams vērot.» Šādu jautājumu praktizēšana nebūt nenozīmē ignorēt nepilnības, jo pozitīvā psiholoģija nenozīmē uzlikt rozā brilles. Viņš vienmēr uzsver, ka laimes noslēpums ir «realitāte, realitāte un vēlreiz realitāte». Tas nozīmē gan trūkumus, sarežģījumus, gan veiksmīgus risinājumus, stiprās puses un pozitīvās tendences. Tieši to praktizē pozitīvā psiholoģija – redzēt kopbildi, kāda tā ir, fokusējoties uz realitāti.Pasaulē bijuši neskaitāmi pētījumi, kuros meklēta atbilde uz jautājumu – kas padara cilvēku veiksmīgu? "Tals Benšahars - «Mācies zaudēt vai zaudē, lai mācītos»" Labākie līderi un menedžeri ir nevis tie, kuri nekļūdās, bet gan tie, kuri kļūdās, taču no tā mācās. «Šī īpašība būt atsperīgam un izturēt tiek augstu novērtēta gan mazotnē, gan pieaugot,» uzskata pasniedzējs. Viņa pieminētajā pētījumā secinātas četras veiksmīgu cilvēku raksturojošas iezīmes: mērķa izvirzīšana, vēlme palīdzēt citiem, spilgta autoritāte jeb dzīves piemērs un augsta fiziskā aktivitāte.Laimes izjūta ir lipīga, bet diemžēl – arī pesimisms. Cilvēki mēdz viens no otra iedvesmoties, un labākās grāmatas ir nevis tās, kurās solīts sniegt piecas atbildes, kā kļūt laimīgiem, bet gan iedvesmojošu un veiksmīgu cilvēku biogrāfijas. «Tas tāpēc, ka tās ir īstas, tajās nav uzspēlētu izdomājumu,» skaidro T. Benšahars.Viņš novērojis, ka biznesā kļūda ir vēlme atrast pareizo atbildi, neņemot vērā pareizā jautājuma uzdošanu. «Jautājumi rada realitāti. Mainot to, iespējams mainīt arī realitāti,» viņš saka. Jāfokusējas uz to, kas jāuzlabo un kas jau ir labi.Kāds pētnieks reiz devās pie uzņēmumu vadītājiem uz uzdeva četrus jautājumus: 1) kāda ir personīgi sliktākā pieredze vadītāja darbā? 2) ko jūs no tās mācījāties? 3) kāda ir labākā pieredze vadītāja amatā? 4) ko jūs no tās mācījāties? Pirmie divi jautājumi ir svarīgi, tomēr nedrīkst ignorēt nākamos, pārliecināts T. Benšahars. Runājot par pozitīvu pieredzi, vadītāju enerģijas līmenis paaugstinājās, aizrautīgums iedvesmoja un motivēja, tāpēc būtu jāpavada laiks arī šādās sarunās ar darbiniekiem.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
