Lai mainītu līdzšinējo ekonomikas virzienu un uzlabotu pašmāju uzņēmumu konkurētspēju, jāpārorientējas no preču un produktu ražošanas uz elementu, mikrosistēmu, detaļu u.c. izstrādi, norāda starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis.

«Lai izkļūtu ārpus Latvijas tirgus, svarīgākais ir pārzināt globālo tirgu, un tas prasa jaunas vadības kompetences. Izmantojot modernās tehnoloģijas, jāsaprot, kā strādā globalizētā vērtību ķēde un kā mēs šeit, Latvijā, varam kļūt par vienu no ķēdes posmiem. Veiksmīgai eksporta stratēģijai nepietiek ar ģeniāla produkta radīšanu. Daudz veiksmīgāks risinājums var būt vienas detaļas ražošana, ja to spēj iekļaut globalizētā vērtību ķēdē,» skaidro V. Lieģis.

Kā piemēru viņš min ASV tehnoloģiju gigantu Apple, kura leģendārā iPhone katra detaļa tiek ražota citā vietā, un ir tikpat kā neiespējami izsekot, kas ir īstā viedtālruņa ražotājvalsts. «Medijiem un iedzīvotājiem patīk veiksmes stāsti, kad kāds produkts no A-Z ir izdomāts un saražots Latvijā, bet daudz lielāks biznesa potenciāls ir tad, ja ražo vienu detaļu vai sastāvdaļu kādam globāli ietekmīgam uzņēmumam. Šādu biznesa pieeju veiksmīgi īsteno, piemēram, SIA Mikrotīkls, kas izstrādā un ražo MikroTik RouterOS programmatūru un RouterBoard maršrutētājus, vai Accenture, kas ir viens no lielākajiem spēlētājiem Baltijā IT pakalpojumu eksportā,» stāsta Viesturs Lieģis.

Ēģiptes islāmisti aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus.

Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājiem pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēsta Reuters.

«Mēs tiekam medīti pa visu valsti. Mēs organizēsim demonstrāciju, lai spertu visus miermīlīgos soļus, kas nepieciešami, lai pretotos apvērsumam,» sacījis Musulmaņu brālības pārstāvis Gehads Elhadads.

Prezidenta atbalstītāju aicinājumi doties ielās seko pēc apjomīgiem arestiem, kuros aizturēti M. Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības līderi. Tikmēr pats M. Mursi izmeklētāju priekšā stāsies jau nākamajā nedēļā. Pret viņu izvirzītas apsūdzības prezidenta varas ļaunprātīgā izmantošanā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Ēģipti pārvaldošās armijas padome apņēmusies sešu mēnešu laikā nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai. Šāds bruņoto spēku paziņojums seko kopš nemieru rezultātā izbeidzās gandrīz 30 gadu ilgā autoritārā prezidenta Hosni Mubaraka valdīšana, un varu pārņēma valsts armija. Kā vēsta nacionālā televīzija, armija izveidos atsevišķu komisiju, kuras pienākumos ietilps konstitucionālo izmaiņu ieviešana, kā arī jaunu vēlēšanu nodrošināšana.

Ēģiptes protestos, saskaņā ar ANO datiem, bojā gāja ap 300 cilvēkiem, tika satricināti fondu tirgi visā pasaulē un valsts ekonomika katru dienu zaudēja ap 310 miljoniem ASV dolāru. Demonstrāciju un grautiņu laikā no Ēģiptes muzeja pazuda kopskaitā 18 vērtīgi eksponāti, ieskaitot divas faraona Tutanhamona statujas. Gan armija, gan policija joprojām izmeklē šīs pazušanas.

Valstī joprojām turpinās sacelšanās seku likvidācija. Armija norobežoja atlikušos protestētājus Kairas Tahriras laukumā, tādā veidā uzsākot pasākumu sēriju, kuru mērķis ir nodrošināt kārtību valstī. Armija un policija centās nepieļaut, lai citu cilvēku pievienošanos aptuveni 50 protestētājiem, kas ir zvērējuši palikt laukumā līdz tiks izpildītas viņu prasības par nekavējošu ārkārtas stāvokļa atcelšanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un straujāku varas nodošanu sabiedrībai.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Neatslābstot sasprindzinājumam Krimas pussalā, Ukrainas armijas rekrutēšanas centrus pārpludinājuši brīvprātīgie, ziņo Kyiv Post.

«Man nav pieredzes armijā. Taču, ja notiek mobilizācija, es iešu un cīnīšos. Cilvēki būs gatavi,» medijam stāstīja jurists Andrijs Huks. Viņš 2. martā saņēmis zvanu ar aicinājumu nākamajā rītā doties uz armijas rekrutēšanas biroju, jo sākta sagatavošanās nacionālajai mobilizācijai saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Krimas pussalā. Jāatgādina, ka mobilizāciju 2. martā izsludināja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

«Es nevaru teikt, ka gaidu to [karu – red.], tomēr, ja tas būs, tas ir mans pienākums. Mums jāaizstāv sava valsts,» tā pauda inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, ziņo AFP. «Desmit miljoni vīru ir gatavi ķerties pie ieročiem,» norādīja 33 gadus vecais vīrietis.

«Rail Baltica» dzelzceļa projekts ir būtisks visa Baltijas reģiona attīstībai, un cerams, ka arī Latvijas valdība paudīs tam skaidru atbalstu, šodien, tiekoties Varšavā, akcentēja Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

«Parlamentārieši no jauna apliecināja, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija Baltijas valstīm un Polijai ir vitāli svarīga,» norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis.

««Rail Baltica» projektam ir nepārprotams politisks vēstījums par prioritārajiem sadarbības virzieniem. Uz kurieni Latvija vēlas braukt - uz Maskavu vai uz Berlīni?» vaicā politiķis.

«Tuvākajā laikā izšķirsies, vai arī Latvija vēlēsies un spēs piedalīties «Rail Baltica» projektā, lai veidotu ātrgaitas dzelzceļa savienojumu ar Rietumeiropu. Diemžēl Latvijas amatpersonas pagaidām nav sniegušas skaidru apliecinājumu, ka mums «Rail Baltica» projekts ir nozīmīgs,» norāda Lieģis.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis jauno gadu sācis, papildinot savu līdzšinējo piecu padomdevēju pulku ar vēl vienu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Linda Austere konsultēs juridiskos un valsts pārvaldes jautājumos, strādājot uz pusslodzi un mēnesī saņemot 648 latus.

Paralēli viņa turpina darbu arī sabiedriskās politikas centrā Providus, norāda laikraksts.

Laikraksts, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, publicējis sekojošus faktus par ministra padomniekiem:

- Ministra padomnieks nacionālās drošības jautājumos un biroja vadītājs Airis Rikveilis – alga Ls 1661 pirms nodokļu nomaksas

- Ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Balode (uz pusslodzi) – alga Ls 648 pirms nodokļu nomaksas

Krievu-baltkrievu kareivju mācības Zapad-2009, kas nesen notika Baltkrievijā, kļuva Latvijas kareivjiem par labu argumentu, iebilstot pret finansējuma samazinājumu Latvijas aizsardzībai, raksta Telegraf.

Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis teicis, ka šādus austrumu kaimiņa draudus nevajadzētu novērtēt par zemu. Sevišķi viņš uzsvēra, ka izdevumi aizsardzībai nākamā gada budžeta projektā samazināti no 1.34 % no IKP līdz 1.14 % no IKP.

«Mēs savus pienākumus izpildīsim arī ar samazinātu budžetu, tomēr bez drošības nav arī brīvības,» paziņoja I. Lieģis. Pēc viņa vārdiem, Krievijas aizsardzības politikas pamati nav mainījušies, bet ir mainījušies veidi, kā šo politiku īstenot, piemēram, parādījušies netradicionāli spiediena izdarīšanas veidi. To vidū I. Lieģis minēja «enerģētisko ieroci», kas izpaužas kā šantāža, dažādi kiberuzbrukumi, savu pilsoņu izmantošana ārzemēs, piemēra, Dienvidosetijā.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Desmitiem gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi atbalstītāju demonstrāciju laikā Ēģiptē tikuši nogalināti, vēsta pasaules mediji.

Pašreizējās ziņas liecina, ka dzīvību demonstrācijās M. Mursi atbalstam zaudējuši 42 iedzīvotāji, bet vairāk nekā 300 ir ievainoti, vēsta Reuters un AFP.

Dažādi avoti sniedz atšķirīgas ziņas par to, kas noticis Ēģiptē. Partijas Musulmaņu brālība, ko pārstāvēja arī M. Mursi, oficiālajā paziņojumā teikts, ka tās biedri un atbalstītāji esot lūgušies, tikmēr Ēģiptes armija pauda, ka protesti neesot bijuši tik miermīlīgi. Arābu televīzijas Al-Jazeera publicētajā video redzams, kā uz M. Mursi atbalstītājiem tiek izsmidzināta asaru gāze.

Jau ziņots, ka Ēģiptes islāmisti pagājušajā nedēļā aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus. Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājus pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēstīja Reuters.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Atzīmējot gleznotāja Arnolda Mazīša (1913. – 2002.) simtgades jubileju, mākslinieka tuvinieki Latvijas Mākslas akadēmijai dāvinās trīs Arnolda Mazīša gleznas: Atis Teihmanis (1950.), Čellists Atis Teihmanis (20. gs. 60. gadu II puse) un Magnolijas (pēc 20. gs. 50. gadiem).

Dāvinājums Mākslas akadēmijai tiks pasniegts 18. jūlijā, A. Mazīša dzimšanas dienā.

A. Mazītis ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Cēsīs. Pamatizglītība iegūta Cēsu Valsts amatniecības skolā un mācības turpinātas Rīgā. No 1929. līdz 1933. gadam Mazītis mācījās Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, ar labām sekmēm apgūstot gleznošanas un zīmēšanas pamatus. 1933. gadā A. Mazītis uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, bet jau nākamo gadu Mazītis pavadīja dienējot Latvijas Valsts armijā. Pēc dienesta mācības tika turpinātas, apgūstot zīmēšanu pie Augsta Annusa un Kārļa Miesnieka, bet glezniecību pie Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa. 1937. gadā Arnolds Mazītis ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu un iestājās Ģederta Eliasa vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Sākoties Otrajam pasaules karam, oficiālais mācību process palika nenobeigts, jo sekoja iesaukums Vācu armijā un aizsākās A. Mazīša trimdas gaitas.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Piektdienas vakarā Rīgas konferences dalībniekiem rīkotajā pieņemšanā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzrunā angļu valodā minējis frāzi «pēc 50 padomju okupācijas gadiem», aģentūrai LETA apstiprināja vairāki konferences dalībnieki.

10.Saeimas deputāts un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis (V) teica, ka šo frāzi Ušakovs īsajā uzrunā pateicis bez īpaša konteksta. «Viņam blakus sēdēja ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere,» sacīja Lieģis, kurš uzskata, ka tas tika pateikts tādēļ, ka šajā pieņemšanā nebija Ušakova elektorāta, jo uz pieņemšanu bija aicināts ārvalstu diplomātiskais korpuss Rīgā, kas, izdzirdot šos vārdus, sāka izteikt komentārus.

«Pie mana galdiņa sēdēja Kanādas vēstnieks un Izraēlas pilnvarotais lietvedis, kuri uzreiz šo frāzi piefiksēja un domāja, ko tas nozīmē. Vai tas ir veids, kā mēģināt nākt pretī gadījumā, ja partiju apvienība «Saskaņas centrs» nokļūst koalīcijas valdībā? Tā būtu mana interpretācija par notikušo,» sacīja Lieģis.

BALTOPS mācības norisināsies no šī gada 6.jūnija līdz 22.jūnijam. Savukārt Latvijas teritorijā tās ilgs līdz 15.jūnijam.

Jāatzīmē, ka šīs ir pirmās šādas sarežģītības mācības kopā ar NATO sabiedrotajiem, informē Aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Kopumā BALTOPS mācībās piedalās aptuveni 3000 karavīru no 13 valstīm (ASV, Beļģija, Igaunija, Dānija, Francija, Krievija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija). Attiecībā uz militāro tehniku, mācībās piedalās divas zemūdenes un 36 kuģi, tai skaitā arī Latvijas jūras spēku mīnu kuģis M-04 Imanta.

Preses konferencē I. Lieģis atklāja trīs izvirzītos mērķus - piedalīties Afganistānas misijā, attīstīt Lielvārdes lidlauku, piesaistot NATO un panākt, ka starptautiskās jūras spēku mācības BALTOPS tiek rīkotas Latvijā. Mācību norise Latvijas teritorijā būs liels ieguvums, jo tādējādi tiks pārbaudīta tieši Latvijas sagatavotība attiecībā uz iespējām pārvietot tehniku un sniegt medicīnisko palīdzību. Mācībās tiks iesaistīti muitas, robežsardzes, valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un ugunsdzēsības dienesti, kā arī satiksmes ministrija, informē Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Malakovs.

Tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis norādījis, ka kratīšana žurnālista dzīvoklī nav un nevar būt ikdienišķa lieta tiesiskā, demokrātiskā valstī un tas ir nopietns kriminālprocesuāls līdzeklis, kuram nepieciešami svarīgi argumenti.

Viņš arī piebilst, ka argumentiem ir jābūt tādiem, kuri nepārprotami attaisno personas tiesību aizskārumu un kārtība, kādā ir veicamas šādas darbības, ir stingri regulēta Kriminālprocesa likumā, lai aizsargātu personas tiesības.

«Šoreiz mēs runājam par tādu personu, kuru papildus aizsargā piederība žurnālistu saimei. Žurnālista profesionālā darbība, žurnālista avotu aizsardzība ir Latvijas un starptautisko tiesību ietvarā aizsargātās personas pamattiesības,» saka I.Lieģis. Būtiska sabiedrības interese par VID gadījumu liecinot, un minētie tiesiskie apsvērumi prasa dziļāku pamatojumu un izvērtējumu šim izmeklētāju solim.

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors otrdien atzina, ka bruņotajiem spēkiem ir uzticēta vēl viena civila funkcija - automaģistrāļu uzturēšana kārtībā.

Armijas kontrolē jau pirms tam tika nodota civilā aviācija un dzelzceļa satiksme, kā arī policijas funkcijas.

Prezidents paziņoja, ka automaģistrāļu uzturēšana valsts dienvidos ir nodota armijai, atbrīvojot no šī pienākuma Transporta ministriju.

Transporta ministrija parasti bija piešķīrusi privātiem uzņēmumiem kontraktus autoceļu uzturēšanā, bet prezidents apgalvoja, ka šie kontrakti ir pārāk dārgi un šajā jomā ir daudz korupcijas.

"Ir ļoti maz nopietnu būvniecības uzņēmumu, jo tos visus sabojājusi korupcija," sacīja Lopess Obradors.

Lopess Obradors ir piešķīris bruņotajiem spēkiem, tostarp Nacionālajai gvardei, vadošo lomu kārtības uzturēšanā valstī un uzticējis tiem daudz vairāk pienākumu nekā iepriekšējie prezidenti.

Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next» sadarbībā ar ASV armijas hospitāli veido neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, liecina informācija vietnē labsoflatvia.com.

«Tas būs neatliekamās medicīniskās palīdzības mācību instruments. Programmatūra - spēle virtuālā realitātē,» stāsta uzņēmuma vadītājs Sandis Kondrāts.

«To var nosaukt par apvērsumu šajā nozarē, jo pat mūsdienās un pat ASV armijā joprojām neatliekamās palīdzības mācīšanās notiek uz manekeniem un lellēm fiziskā telpā. Dažreiz tiek algoti aktieri, kas tēlo, ka cieš sāpes. Mūsu spēle identiskas situācijas radīs virtuālajā realitātē. Jāpiebilst gan, ka tās visas būs armijas apstākļiem atbilstošas situācijas,» viņš skaidro.

«ASV armija ir mūsu pirmais klients, kas pērk šo produktu, tāpēc šobrīd mēs to radām saskaņā ar viņu vajadzībām. Par to interesējas arī Latvijas Aizsardzības ministrija, bet mūsu potenciālais tirgus ir NATO armijas,» stāstījis S. Kondrāts.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

«Sekojot intensīvai ekonomiskai un politiskai turbulencei, kas bija vērojamā pēdējos mēnešos, Ukraina sasniegusi noteiktu stabilitāti, bet tai priekšā sarežģīti pārbaudījumi,» paziņojis SVF misijas Ukrainā pārstāvji.

Vienošanās ar SVF iet roku rokā ar reformu programmu, kas jāievieš Ukrainā. Viens no SVF noteikumiem aizdevuma piešķiršanā bija enerģijas subsīdiju samazināšana patērētājiem. Trešdien Ukrainas pagaidu valdība pieņēma lēmumu paaugstināt gāzes cenas par 50%. Ukrainas iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs bija atteicies pieņemt šo nepopulāro lēmumu. Valsts pagaidu premjers Arsenijs Jaceņuks paziņoja Ukrainas parlamentam, ka Ukrainai bija «uz ekonomikas un finanšu bankrota malas». Tāpat viņš norādīja, ka līdz ar taupības pasākumiem, ko ierosināja SVF, valsts ekonomika varētu sarauties par 10%.