«Darbojoties kā valdības finanšu konsultants, jau 2005.gadā Latvijas Banka izstrādāja un iesniedza priekšlikumus pretinflācijas plānam, kuri 2005. gada augustā tika noraidīti un ignorēti līdz 2007. gada vidum,» atgādina LB vēstulē Saeimas deputātiem, atbildot uz jautājumu par to, kādus pasākumus LB un tās padomes locekļi ir veikuši, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. 2007.gadā Latvijā patēriņa cenas vidēji pieauga par 14,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenie LB priekšlikumi bija nodevu paaugstināšana par otrā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma kredīta nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, nepieciešamība pēc Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas par ienākumiem kredīta pieprasīšanas brīdī.«Gan valdības sēdēs, gan publiskajā komunikācijā – pēc padomes sēdēm notiekošajās preses konferencēs, intervijās, īpašos pasākumos – nepārprotami aicinājām valdību ievērot pretciklisku budžeta politiku: veidot budžetu ar pārpalikumu vai vismaz bezdeficīta budžetu, kas mazinātu spiedienu uz algu un cenu pieaugumu tolaik un ļautu uzkrāt finanšu rezervi krīzes situācijai. Šāda pieeja fiskālajā politikā tika īstenota kaimiņvalstī Igaunijā, kur valūta ir cieši piesaistīta un kas arī citādi pēc makroekonomiskās uzbūves būtiski neatšķiras no Latvijas, un tā mazināja gan inflāciju straujas izaugsmes laikā, gan globālās krīzes ietekmi ekonomikas krituma ciklā,» norāda LB. Tā secina, ka, neveicot minētos monetārās politikas pasākumus, inflācija 2007.gadā varēja pārsniegt 20% līmeni. Savukārt, veiksmīgi īstenojot pretinflācijas plānu, to būtu bijis iespējams iegrožot zem 10% līmeņa.LB arī atzīst, ka iespēju robežās vairākus monetārās politikas pasākumus cenu pieauguma bremzēšanai, tostarp veiktās rezervju normas paaugstināšanas un rezervju bāzes paplašināšanas rezultātā līdz 2008.gada sākumam no apgrozības kopumā tika izņemti 1,156 miljardi latu. Turklāt papildus LB finanšu tirgū pārdeva visu tās rīcībā esošo Latvijas valdības vērtspapīru portfeli, kā arī pārņēma Valsts kases noguldījumus no komercbankām, tādējādi samazinot naudas daudzumu apgrozībā vēl par aptuveni 200 miljoniem latu.Tomēr kredīti Latvijā, kas veicināja privātā patēriņa pieaugumu, tika izsniegti galvenokārt eiro valūtā, bet eiro monetāro politiku – procentu likmes – nosaka Eiropas Centrālā banka, kuru Latvijai, esot ārpus eiro zonas, nav iespējas ietekmēt.