Lai arī pēdējo desmit gadu laikā pieaugušas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, aktīvi tos izmanto mazāk nekā 20% darbspējīgo iedzīvotāju.
Privāto pensiju fondu aktīvo dalībnieku skaits pērn pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā pārsniedza 100 tūkstošus, stāsta Nordea Latvijas atklātā pensiju fonda valdes loceklis Iļja Arefjevs. Tiesa gan, pašlaik ilgtermiņa uzkrājumu veidošana aug lēnām, tomēr kļūst populārāka – pēdējos gados šādu klientu skaits aug vidēji par 5%, īpaši tas vērojams privāto pensiju fonda aktīvo dalībnieku skaita izmaiņās, kas aug kopā ar vidējo darba samaksu valstī, pieaugot no 20 tūkstošiem 2002. gadā līdz 105 tūkstošiem pērnā gada beigās.
Raksti par tēmu
Savukārt iemaksu kopsumma šo gadu laikā augusi no 6 miljoniem latu līdz 49 miljoniem latu. Turklāt novērojama tendence, ka, ja līdz 2009. gadam darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos bija lielākas nekā privātās iemaksas, tad tagad situācija ir mainījusies, un lielāko apjomu veido privātpersonu iemaksas.
Saskaņā ar Nordea aplēsēm, vidējās darba samaksas pieaugums par 10 latiem gadā palielina aktīvo privāto pensiju fondu dalībnieku skaitu par 3150 cilvēkiem. Tādēļ paredzams, ka iemaksu un klientu pieaugums joprojām augs lēni, uzskata Nordea eksperts, norādot, ka aprēķini liecina – lai pensiju 3. līmenī iesaistītos vēl 300 tūkstoši klientu, vidējai darba samaksai jāaug par 1000 latiem, kas vismaz tuvākajā laikā nav reāls scenārijs.
Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, patlaban kopējais pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits pārsniedz 200 tūkstošus.
