Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma būtiska samazināšana nav atbalstāma un drīzāk nesīs negatīvu efektu. "Neapšaubāmi ir jāizskauž situācijas, kad cilvēki bezdarbnieka pabalstu izmanto ļaunprātīgi, pēc deviņu mēnešu darba "paņemot" tikpat ilgu valsts apmaksātu atvaļinājumu," norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.
"Taču to nevar darīt uz citu nodokļu maksātāju rēķina, pasliktinot noteikumus pilnīgi visiem," uzskata labklājības ministre D. Staķe, piebilstot: "Mēs nedrīkstam pār vienu kārti mest gan ļaunprātīgos "atpūtniekus", gan cilvēkus, kas zaudējuši darbu štatu samazināšanas rezultātā, vai arī bijuši spiesti pamest to neapmierinošu darba apstākļu dēļ."
Lai samazinātu ļaunprātīgu pabalsta saņemšanu, LM piedāvā no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināt laiku, kas ir jānostrādā, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus jāpastiprina kontrole, piemēram, novēršot gadījumus, kad cilvēks vienlaicīgi saņem pabalstu un nelegāli strādā.
Tāpat viena no iespējamām alternatīvām ir samazināt pabalsta izmaksas ilgumu atkarībā no cilvēka apdrošināšanas stāža. Ja tas ir mazāks par desmit gadiem, pabalstu varētu maksāt sešus mēnešus, bet ja lielāks - izmaksāt tāpat kā iepriek��. Taču LM norāda, ka šāds risinājums gan varētu negatīvi ietekmēt tos bezdarbniekus, kas ilgstoši nevar atrast darbu objektīvu iemeslu dēļ.
"Būtiski samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, piemēram, uz publiskajā telpā pieminētajiem trīs mēnešiem, vairums cilvēku nebūs gatavi darba tirgum," norāda ministrija.
Tas varētu mudināt cilvēku pieņemt neizdevīgākus darba nosacījumus vai savai kvalifikācijai neatbilstošu darbu. Šāds variants arīdzan mazinātu motivāciju veikt sociālās iemaksas, un mazinātu uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt pienācīgu ienākumu aizvietojumu sociālā riska situācijās. Turklāt tas radītu arī papildu spriedzi pašvaldību budžetiem, jo cilvēki vairāk vērstos pēc sociālās palīdzības.
Patlaban vidēji bezdarbnieka pabalstu izmaksā tikai četrus ar pusi mēnešus, kas liecina, ka cilvēki lielākos cenšas darba tirgū atgriezties pēc iespējas ātrāk, akcentē ministrija, norādot: "Taču tas nenozīmē, ka trīs vai četru mēnešu ilgs pabalsts būtu optimāls, jo šāds laika posms ir pārāk īss, ja cilvēkam jāapgūst jauna profesija un jāatrod darbs. Tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem pabalstu visus deviņus mēnešus."
Pieredze rāda, ka vislabākie darbā iekārtošanās rādītāji ir tiem bezdarbniekiem, kuri ir mācījušies sešus mēnešus.