Korporatīvajai kultūrai ir daudz kopīga ar militāro, tā, atšķirībā no, piemēram, sporta komandas, ir hierarhiski stingri strukturēta. Tāpēc nav jābrīnās, ka lielākā daļa uzņēmumu pieņēmuši arī prasīgo, no augšas uzlūkojošo komunikācijas veidu.
Tam par spīti, jāsaka, ka būtiska vadītāju prasme patiesībā ir spēja runāt mazāk un ieklausīties vairāk, raksta Avi Dens žurnālā
Forbes.
Vadītāji, kuri jautā padomu pat zemāka līmeņa darbiniekiem, pieņem labākus un pārdomātākus lēmumus, kas balstīti uz gūto informāciju. Savukārt ģenerāļi, vienalga - armijā vai biznesā, bieži ir distancējušies no saviem padotajiem, tāpēc viņu lēmumi rodas vakuumā.Lielākajai daļai vadītāju ieklausīšanās ir prasme, kas nenāk no dabas, bet pie kuras jāpiestrādā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir attīstīt spēju uzdot jautājumus. Atzīti vadītāji teju vienmēr tikšanās un sapulces rīko tā, lai atvēlētu laiku jautājumiem, kas ļauj iegūt informāciju, «sakārtot» domas un nākt klajā ar labākajiem risinājumiem. Vadītāji, kuri uzdod jautājumus, ir kā treneri savai komandai - viņi sniedz izaicinājumus darbiniekiem un atbrīvo organizāciju no «militārajām» važām. Tiek praktizētas arī sarunas, kurās vadītājs uzdod teju vienīgi jautājumus, tādējādi mācoties apgalvojumus izteikt jautājumu formā, izvairoties no liekas subjektivitātes.Lūk, četras idejas, kā izmainīt ieradumus par labu jautāšanas iemaņu attīstīšanai:1. SagatavošanāsJa sapulcē paredzētas iepriekš sagatavotas prezentācijas, lūdziet tās atsūtīt dienu iepriekš. Jums jānosaka, kas tieši jūs interesē visvairāk un atbilstoši jāsagatavojas. Ieteicams sastādīt sarakstu ar jautājumiem un to uzdošanas kārtību. Tas atgādinās par lietām, ko vēlaties uzzināt.2. Reaģēšana uz atbildēmAtzīmējiet neskaidrības vai tēmas, par kurām vēlaties dzirdēt izsmeļošāku izklāstu. Jūs varat uzdot jautājumus, kas salīdzina pašreizējo situāciju ar kādu, kas bijusi iepriekš. Vai izvaicāt par problēmas svarīgumu, pastāvošajiem riskiem viena vai otra lēmuma pieņemšanas rezultātā. Pievērsiet uzmanību sarunas biedra ķermeņa valodai, tā daudz atklāj par runātāja paša attieksmi - bažām, bailēm vai priecīgu entuziasmu.3. NovērošanaGluži kā sportistam treniņa laikā, arī vadītājam tikai par labu nāk kāds, kurš no malas novēro viņa sniegumu. Lūdziet uzticamam kolēģim, lai nākamajā sapulcē viņš sekotu līdzi tam, kāda ir jūsu uzdoto jautājumu un izteikto apgalvojumu attiecība. Piestrādājiet pie tā, lai uzdoto jautājumu skaits pieaugtu ar katru nākamo sanāksmi.4. PraktizēšanaLielākajai daļai cilvēku daudzu jautājumu uzdošana sarunā nākas grūti - vieglāk ir uz tiem atbildēt. Lai šo ieradumu attīstītu, tas jāpraktizē ik dienas. Treniņam ieteicams izvēlēties jebkādu tēmu, piemēram, sportu vai kino un piecu minūšu laikā uzrakstīt par to divdesmit jautājumus. Ar laiku jautājumu uzdošana vairs neliksies pretdabiska, un jūs iemācīsieties atšķirt, kuri ir svarīgākie un noderīgākie, lai īstajā brīdī uzzinātu nepieciešamo un pieņemtu lēmumus.
