Šā gada 1. ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 3,1% jeb 72,9 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 2,4 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Gada pirmajā ceturksnī labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem triju mēnešu ienesīgums bija no 0,4% līdz 1,4%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0,4% līdz plus 0,5%. Visi aktīvie plāni gada pirmo ceturksni noslēdza ar negatīvu ienesīgumu diapazonā no mīnus 1,8% līdz mīnus 0,2%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index ceturkšņa laikā zaudēja 7,7% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja zemāki Eiropas banku peļņas rādītāji nekā gaidīts.

Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (44,5%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (32%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Pārvaldniekiem īstenojot piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, lai mazinātu ieguldījumu vērtības svārstīgumu, prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 14% marta beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 6,7%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2015. gada beigām būtiski nemainījās (samazinājās par 0,1%) un marta beigās nedaudz pārsniedza vienu miljardu eiro jeb 43,5% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 444,4 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 76,2 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 2,7 milj. eiro – akcijās, 23,6 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 5,9 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 495,7 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Lietuvas un Īrijas.

Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 257 343 dalībnieki, t.sk. 62% bija pievienojušies obligātā kārtā . Dalībnieku skaits, kuri pirmā ceturkšņa laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 58,2 tūkstošus, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.