Salīdzinājumā ar trešo ceturksni šādu darbinieku (ar algu līdz 200 latiem) īpatsvars ir kāpis par 0,6 procentpunktiem līdz 32,8%, no kopējā nodarbināto skaita. Tajā pašā laikā ievērojami sarucis to darbinieku skaits, kas saņem līdz 300 latiem. To īpatsvars ir sarucis no 29,4% līdz 26%.
Vienlaikus par 0,9 procentpunktiem līdz 24,5% pieaudzis arī to strādājošo skaits, kuri saņem no 300 – 500 latiem. Strādājošo īpatsvars, kas saņem no 500 – 1000 latiem triju mēnešu laikā ir pieaudzis par 1,7 procentpunktiem līdz 9,9%, savukārt par 1000 latiem lielāka neto alga bija 1,6% strādājošo, ceturkšņa laikā pieaugot par 0,4 procentpunktiem.
Vēl statistiķi ziņo, ka 2,4% strādājošo pārskata periodā darba alga netika aprēķināta vai izmaksāta, bet vēl 2,8% to nav uzrādījuši.
Ekonomiksts Pēteris Stautiņš komentē: Aug gan strādājošo skaits, gan algas un ir likumsakarīgi, ka īpaši straujas izmaiņas notiek augšgalā. Cilvēku, kuri uz rokas saņem 1000 latus un vairāk joprojām it kā ir nedaudz: 1.6%, bet tas ir vairāk nekā jebkad līdz šim un apmēram trīs reizes vairāk nekā 4.ceturksnī 2009-2010.gadā. Jāpiezīmē, ka daudzi no faktiski šādu naudu pelnošajiem visdrīzāk par to nesaka aptauju veicējiem. 500-1000 latus saņemošo skaits ir strauji kāpis, bet vēl nedaudz atpaliek no pirmskrīzes maksimuma.