Kopš februāra, kad līdz ar Ukrainas investoru ienākšanu dzīvību sācis atgūt Latvijas metalurģijas flagmanis — A/S KVV Liepājas Metalurgs, vidējie ražošanas apjomi pieaug, un patlaban uzņēmums saražo ap 26 tūkstošiem tonnu tērauda armatūras mēnesī, informē kompānijā.
Kopējie velmēšanas ceha darba apjomi, ja pieskaita velmētavas otrā stāva jaudu, ar laiku varēs sasniegt 60 līdz 65 tūkstošus tonnu armatūras mēnesī. Lai sasniegtu šādu apjomu, KVV Liepājas Metalurgam ir jāveic būtiski uzdevumi: jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings un radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas. Tas kopumā ļaus iegūt nepieciešamo konkurētspēju.
«Divus gadus rūpnīca nostāvēja faktiskā dīkstāvē. Pa to laiku mūsu produkcijas klienti ārzemēs ir pārorietējušies no Liepājas armatūras izmantošanas uz citu ražotāju preces pirkšanu. Tagad mums ir rūpīgi jāstrādā, lai no nulles iekarotu noieta tirgus, bet vēlāk tos paplašinātu, un tas nav pusgada laikā paveicams uzdevums — mēs rēķināmies ar ilgstošu darbu ļoti sarežģītos apstākļos. Ar zināmu lepnumu varam teikt, ka sekmīgi ieejam vairākos Eiropas tirgos, kā arī Ziemeļāfrikas tirgū. Liepājas Metalurgs ražošanu un pārdošanas apjomus grib paplašināt, un tas notiks pakāpeniski vairākos etapos,» skaidro KVV Liepājas Metalurga padomes loceklis, projekta vadītājs Igors Kozļenko.
Pēc viņa teiktā, panākumi būs atkarīgi no vairākiem faktoriem – pirmkārt, no tā, cik pārliecinoši Latvijas valdība pilnveidos labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. «Metalurģijas un metālapstrādes uzņēmumi Eiropā bez spēcīga valsts atbalsta neizdzīvos. Mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar valdību un pilsētu. Otrkārt, daudz kas atkarīgs no tirgus konjunktūras. Nav noslēpums, ka mūsu armatūra, kas ir celtniecības materiālu sastāvdaļa, nav tik ejoša prece kā pirms pasaules krīzes sākuma, jo visā pasaulē kopumā ir daudz mazāks celtniecības darbu apjoms, nekā tas bija pirms pieciem un desmit gadiem. Tirgū ir daudzi spēcīgi konkurenti, daži no kuriem – kā Ķīna - spēj piedāvāt ārkārtīgi lētu produktu. Atsevišķas mūsu kaimiņvalstis pat atklāti dempingo šajā tirgū. Tirgus konjunktūra ir slikta, neviens metalurģijas uzņēmums Eiropā nespēj plānot savu biznesu ilgāku laiku uz priekšu. Tomēr mēs gribam iekarot savu tirgus daļu un būt pelnošs uzņēmums,» saka I. Kozļenko.
Asā konkurence starptautiskos tirgos izvirzot augstas prasības darba kolektīvam. Liepājas ražotnē norit darbinieku paaudžu nomaiņa. Kompānijā atzīmē, ka brīdī, kad Ukrainas investori pārņēma Liepājas Metalurgu, tajā algu saņēma 216 cilvēki, bet tagad strādājošu darbinieku skaits sasniedz 540 cilvēku. Viņu vidējais vecums sarucis no 56 gadiem uz 48 gadiem. Vairāku struktūrvienību vadītāju iniciatīvs darbs ļāvis efektivizēt darba procesus. Tiek solīts, ka brīdī, kad palielināsies armatūras eksports, strādājošo skaits palielināsies vēl par vismaz diviem simtiem. Uzņēmums turpinās meklēt un piesaistīt jaunus talantīgus inženierus, strādniekus, vadītājus un darīs to arī publisku konkursu veidā.
«Visas algas darbiniekiem tiek izmaksātas savlaicīgi un arī nodokļi valstij tiek maksāti pienācīgajos apmēros. Savlaicīgi saskaņā ar saskaņoto grafiku norēķināmies ar gāzes un elektrības piegādātājiem. Regulāri veicam iekārtu kārtējos remontus. Pēdējoreiz Liepājas Metalurgā daļējs kapitālremonts notika 2012. gadā, bet tikai vienā no cehiem. Taču šāda līmeņa rūpniecības objektiem ir jāveic plānveida remonti katru gadu un noteikti pilnā apjomā,» saka I.Kozlenko atzīmējot, ka uzņēmuma pirkšanās līgums uzliek īpašniekiem par pienākumu uzturēt visas iekārtas atbilstošā līmenī.
KVV Liepājas Metalurgs ir pārliecināts, ka arī turpmāk norisināsies tikpat sekmīgs un aktīvs dialogs ar Latvijas valsti, kāds tas bijis līdz šim kopš brīža, kad ražotni pārņēma Ukrainas investori. Metalurgs cer uz sarunām elektroenerģijas cenu jautājumos, jo pašlaik liepājniekiem jāmaksā par kilovatstundu 9 eirocenti, kamēr Metalurga konkurenti Vācijā maksā tikai 3 līdz 4 eirocentus.
KVV Liepājas Metalurgs vadība ir neizpratnē, redzot mēģinājumus diskreditēt uzņēmuma attīstību un mēģinājumus celt uzņēmumam neslavu.