Starptautiskā būvniecības un projektu attīstīšanas kompānija Skanska, kura pērn nosvinējusi 125 gadu jubileju, savus darbiniekus apmāca uzņēmuma iekšienē.Līdzīgi kā Latvijā, Igaunijā būvniecības tirgus sasniedza maksimumu 2008. gadā, un tad tas samazinājās uz pusi. Tas bija grūts laiks, bet Igaunijas būvniecībā strādājošajiem paveicās ar to, ka valstij ir labi kaimiņi – Somijas tirgus turpināja augt. Tāpēc vietējiem strādniekiem bija alternatīva – ja vietējais tirgus ir samazinājies, viņi varēja braukt strādāt uz Somiju.«Tā kā tirgus ir nestabils, pie mums kāpumi un kritumi ir daudz izteiktāki nekā lielākās valstīs. Piemēram, krīze Somijā un Zviedrijā tirgu tik ļoti neietekmēja, jo pēc publiskā sektora pasūtījuma tur sāktas būvēt municipālās mājas. Šādi pasūtījumi zināmā mērā kompensēja privāto pasūtījumu kritumu,» saka Andress Āviks, Skanska AS valdes priekšsēdētājs.Atceroties krīzes laiku, viņš teic, ka Skanska, līdzīgi kā citiem uzņēmumiem, bija jāpieņem daudz sāpīgu lēmumu, tostarp, piemēram, jāsamazina darbinieku skaits. «Ja tirgus samazinās, visi saprot, ko tas nozīmē. Tāpēc nācās fokusēties uz efektivitāti – tā kā konkurence tikai saasinājās, bija jāatrod veids, kā samazināt izmaksas,» viņš atzīst.Runājot par to, kas pēc krīzes ir mainījies, A. Āviks spriež, ka ne tikai Skanska, bet lielai daļai kompāniju tagad lēmumu pieņemšanā noteicošais faktors ir riska menedžments. «Salīdzinot ar tām sistēmām, kas mums bija pirms trim vai pieciem gadiem, šobrīd tās ir ļoti labas – cenšamies izvērtēt visus aspektus. Iespējams, reizēm esam pārāk piesardzīgi. Būvniecībā problēma ir tā, ka parasti viens projekts ilgst vairākus gadus. Un, ja esi pieņēmis nepareizu lēmumu vienā gadā, tā joprojām būs tava problēma arī pēc dažiem gadiem,» viņš norāda.A. Āviks uzskata, ka iepriekšējo gadu ekonomikas bums ir nodarījis vairāk ļauna nekā laba, piemēram, daudzi talantīgi jaunieši, kas studēja inženierzinātnes, tās pameta, jo sāka strādāt, cenšoties nopelnīt. Līdz ar to tagad būvniecībā trūkstot kvalificētu inženieru. Tagad daudzi jaunieši ir atsākuši pamestās studijas.Pašlaik Skanska AS strādā aptuveni 150 darbinieku. Runājot par jaunu darbinieku piesaisti, A. Āviks teic, ka Tallinas Tehniskā universitāte gatavo nozarei nepieciešamos speciālistus, taču labus darbiniekus vienmēr esot grūti atrast. «Mūsu personālvadības stratēģija ir iesaistīt jaunus darbiniekus, cik vien iespējami drīz pēc universitātes absolvēšanas, un tad turpināt viņus izglītot uzņēmuma iekšienē. Pamatlietas viņi ir iemācījušies skolā, un tehniskā izglītība ir laba, taču līderībā un biznesa orientācijas ziņā ir vieta izaugsmei,» viņš uzskata.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
