Vairāk nekā četrus gadus pēc ekonomiskās un sociālās krīzes uzbrukuma, 27 Eiropas Savienības valstīs darba tirgū ir par 5 miljoniem cilvēku mazāk.

Eurofound

pētījums «Nodarbinātības polarizācija un darba kvalitāte krīzes laikā» atklāj, ka krīze visvairāk ietekmējusi vidēji atalgotus darbus, vienlaikus saudzējot lielu daļu viszemāk un visaugstāk atalgoto darbavietu. Visnoturīgākie ir bijuši augsti atalgotie amati pakalpojumu sektorā.

Raksti par tēmu

Jaunās labi apmaksātās nodarbinātības sfēras pārsvarā ir zināšanās balstītās pakalpojumu sfēras - informācijas tehnoloģijas, biznesa konsultācijas, izglītība un veselības aprūpe. Ja krīzes kulminācijas gados (2008. – 2009.) labi atalgotie amati Eiropā pārsvarā bija koncentrēti ap valsts sektoru - veselības aprūpi un izglītību, pēdējos gados (2011. – 2012.) šī tendence ir mainījusies par labu privātajam sektoram.Nodarbinātību veicinājušas arī zemu apmaksātās darba vietas, piemēram, apkopēji un sociālajā aprūpē strādājošie. Kopumā, viszemāk apmaksātie amati ir pārlaiduši krīzi daudz labāk, salīdzinot ar rūkošajām vidēja ieņēmumu līmeņa darba vietām. Vairākums darbu būvniecībā un ražošanā ir tuvu vidējam algas līmenim, tāpēc šīs nozares piedzīvojušas vielielāko nodarbinātības kritumu. Tā kā tajās lielākoties nodarbināti stiprā dzimuma pārstāvji, vīriešus un sievietes krīze ietekmējusi atšķirīgi.Sieviešu nodarbinātības kritums bijis krietni pieticīgāks.

Eurofound

pētnieki secina, ka recesiju var uzlūkot arī kā sieviešu nodarbinātību veicinošu faktoru – gan kvantitatīvi, gan sievietēm ieņemot labāk apmaksātus amatus nodarbinātības struktūrā.Sieviešu nodarbinātības īpatsvars it īpaši audzis vidēji un augsti atalgotos amatos. Daļēji tas izskaidrojams ar faktu, ka augošajos sektoros, piemēram, veselības aprūpē, vairākums nodarbināto ir sievietes, savukārt sektoros, kas piedzīvojuši kritumu, viņu ir mazāk. Tāpat tas atspoguļo faktu, ka sieviešu vidū vērojams augstāks izglītības līmenis, kas ir svarīgs priekšnosacījums labāka darba iespējām.Starp krīzes sekām jāmin arī tās ietekme uz paaudzi, kura nesen ieņēmusi vietu darba tirgū. Pēdējā gada laikā Eiropas Savienībā labi atalgoto darbinieku ar augstāko izglītību vidū vairāk ir cilvēku pensijas vecumā nekā līdz 30 gadu vecumam.