Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka no 2005. gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 61 848 koku ciršanas apliecinājumi (15 029 – valsts mežos, 46 819 – pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,36 milj. m3 (3,09 milj. m3 valsts mežos un 4,27 milj. m3 pārējos mežos*). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,84 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur plānots cirst par 0,92 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājušies par 0,08 milj. m3. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis, bet no 7,36 milj m3 koksnes 3,13 milj. m3 koksnes paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī-februārī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 6,52 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 4,23 milj. m3, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada janvārī pavisam kopā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 35 765 koku ciršanas apliecinājumi (8 613 - valsts mežos, 27 152 - pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,75 milj. m3 (2,21 milj. kubikmetrs valsts mežos un 2,54 milj. m3 pārējos mežos*).Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, plānotais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,28 milj. kubikmetru. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur, ir plānots cirst par 0,47 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājušies par 0,19 milj. m3,liecina Valsts meža dienesta informācija. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks, skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis, var prognozēt kvalitatīvas koksnes apjoma samazināšanos, jo no 4,75 milj m3 koksnes 1,49 milj. m3 koksnes paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 4,45 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 3,26 milj. m3. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst,3,liecina Valsts meža dienesta informācija.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada trīs mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,82 milj. kubikmetri koksnes (4,35 milj. kubikmetri valsts mežos un 3,47 milj. kubikmetri pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Pavisam izsniegts 39 431 ciršanas apliecinājums (14 606 – valsts mežos un 24 825 – pārējos mežos).

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada trīs mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trīs mēnešiem, ir tikai nedaudz palielinājies – par 0,35 milj. kubikmetriem. Viss plānotā ciršanas apjoma palielinājums ir valsts mežos, kur 2007. gada trīs mēnešos plānots cirst par 0,38 milj. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotie koku ciršanas apjomi pat nedaudz ir samazinājušies – par 0,03 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados šajā periodā plānotajiem koku ciršanas apjomiem, 2005. gadā trīs mēnešos plānotais koku ciršanas apjoms ir bijis par 1 milj. kubikmetru lielāks kā 2007. gadā, kas varētu būt skaidrojams ar 2005. gadā notikušās vētras seku likvidāciju, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu, 2007. gadā no 1. janvāra līdz 31. martam plānotie koksnes ciršanas apjomi ir par 0,35 milj. kubikmetriem lielāki.

2004. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10.53 milj.m3 (tajā skaitā, valsts mežos – 4.01 milj.m3, pārējos mežos – 6.52 milj.m3), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. 2003. gadā tādā pašā laika posmā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms bija 10.78 milj.m3 (4.01 milj.m3 valsts mežos un 6.52 milj.m3 pārējos mežos). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos plānotais ciršanas apjoms kopumā ir samazinājies par 0.25 milj.m3 , lai gan valsts mežos no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam uzrādīts par 0.02 milj.m3 vairāk, bet pārējos mežos savukārt uzrādīts par 0.27 milj.m3 mazāk plānotais ciršanas apjoms, skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts tikai plānotais koku ciršanas daudzums, tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, var izņemt ciršanas apliecinājumu, bet ieplānoto teritoriju kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Kopumā no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir izsniegti 57 765 ciršanas apliecinājumi, no tiem 11 746 – valsts mežos un 46 019 – pārējos mežos, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

Pēc valsts meža dienesta apkopotās informācijas janvārī meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 17 699 koku ciršanas apliecinājumi (ieskaitot tos apliecinājumus, kuri tika izsniegti 2005. gada decembrī, bet kuru darbība sākās ar 2006. gada 1. janvāri), t.sk., valsts mežos – 6 584, bet pārējos mežos – 11 115. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,43 milj. kubikmetri koksnes (2,72 milj. kubikmetri valsts mežos un 1,71 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, ir samazinājies par 0,32 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 30.janvārim plānots cirst par 0,51 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 0, 83 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada janvāra mēnesī ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 4,75 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 1,49 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,17 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 3,26 milj. kubikmetrus,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,19 milj. kubikmetri koksnes (4,94 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.25 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 0,34 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,48 milj. kubikmetriem. Apkopotie dati rāda, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem plānotajam koku ciršanas apjomam kopumā turpinās tendence samazināties. 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst 10,53 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 48 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,48 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

«Maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma pieaugums galvenajā cirtē ir tieši uz pāraugušo un pieaugušo bērza, apses un melnalkšņa audžu rēķina,» skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Viņš norāda, ka vislielākais apjoma pieaugums ir tieši bērzam — par 2.94 milj. m3, priedei — par 0.473 milj. m3, apsei — par 0.374 milj. m3 un melnalksnim par — 0.205 milj. m3. Šie skaitļi tika iegūti, veicot maksimāli pieļaujamās ciršanas tāmes aprēķinu priedei, eglei, osim un ozolam pēc Moisejeva algoritma — nākošajā desmitgadē var nocirst tikpat cik iepriekšējā desmitgadē, bet bērzam, apsei un melnalksnim pēc — ciršanas vecuma, jo ir uzkrājies liels daudzums šo koku sugumu pāraugušo audžu, norāda A. Muižnieks. Viņš atzīst, ka pašreizējās piecgades maksimālās ciršanas tāme visām koku sugām, izņemot apsi tika rēķināta pēc Moisejeva algoritma. Jāņem vērā, ka, aprēķinot koku ciršanas maksimālo apjomu, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos, nav iekļautas tās valsts mežu platības kurās ir aizliegta galvenā cirte. Maksimālajā koku ciršanas apjomā sadalījumā pa valdošajām koku sugām nav ietverts baltalksnis, jo mežu likumā nav noteikts baltalkšņa ciršanas vecums. Tādējādi galvenajā cirtē papildus valdošajām koku sugām — priedei, eglei, bērzam, melnalksnim, apsei, ozolam un osim — tiks cirsts arī baltalksnis, tomēr tā apjoms netiks ieskaitīts maksimālajā koksnes ciršanas apjomā.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada četros mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 87 292 koku ciršanas apliecinājumi ( 25 513 – valsts mežos, 61 779 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,82 milj. m3 (4,23 milj. m3 valsts mežos un 5,59 milj. m3 pārējos mežos*). /skat. pielikumu/ Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 1,4 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur, salīdzinājumā ar 2004. gadu, ir plānots cirst par 0,86 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājušies par 0,54 milj. m3. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 9,82 milj. kubikmetriem, tomēr 4,76 milj. kubikmetrus paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī- aprīlī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 78,42 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,06 milj. m3, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta Meža resursu daļas informācija

Septiņos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam plānots cirst par 0,19 milj. kubikmetru mazāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,63 milj. kubikmetru. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 7 mēnešos ir izsniegti 47 838 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 14 465, bet pārējos mežos – 33 373. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri koksnes (4,84 milj. kubikmetri valsts mežos un 4,84 milj. kubikmetri pārējos mežos).

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

2005. gada desmit mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 113 120 koku ciršanas apliecinājumi (35 333 – valsts mežos, 77 787 – pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 13,18 milj. kubikmetri koksnes (5,63 milj. kubikmetri valsts mežos 7,55 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim plānots cirst par 1,46 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies tikai par 0,06 milj. kubikmetriem. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms 10 mēnešos ir pieaudzis līdz 13,18 milj. kubikmetriem, no tiem 6,16 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - oktobrī, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 11,66 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 7,02 milj. m3.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem pirmajā pusgadā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,16 milj. kubikmetri koksnes (4,70 milj. kubikmetri valsts mežos un 4,46 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,92 milj. kubikmetru. Valsts mežos 2006. gada pirmajā pusgadā tika plānots cirst par 0,15 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,77 milj. kubikmetriem. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Valdība nolēma, ka koku ciršanas maksimālo apjomā 2001. — 2005.gadam netiek ieskaitīts 2005.gada 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumu seku likvidēšanai nocirstais koku apjoms.Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols norādīja, ka koku ciršanas maksimālais apjoms tiek noteikts tikai valsts mežos galvenajā cirtē, tāpēc tas skar valsts mežus, bet neskar citu īpašnieku mežus. Turklāt ne visu vēja gāzto un lauzto koku ciršana tiks kvalificēta minētajā kategorijā, skaidro A. Ozols. Viņš atzīst, ka šīs vētras sekas un ar to saistītās koksnes ciršanas apjoms atspoguļosies valsts meža reģistrā uz kuras datu bāzes pamata tiek gatavots koku ciršanas maksimālais apjoms 2006. — 2010.gadam. Db jau rakstīja, ka gadījuma, ja koku ciršanas maksimālajā apjomā 2001. — 2005.gadam ieskaita arī koksnes ieguvi no vējlauzēm, tad dažviet šogad pat nespētu savākt visu vētrā nopostīto koksni, bet citviet augošu koku cirsmas tiktu cirstas nelielā apjomā, kas izraisītu krīzi kokrūpniecībā.