Tagad krieviem, kas dažādu apsvērumu dēļ nokļuvuši citās pasaulēs valstīs, tiks atvieglota dokumentu kārtošana. Proti, kārtojot šos dokumentus vairs nevajadzēs kārtot pagaidu uzturēšanās atļauju. Tāpat tiem, kas vēlas atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, tiks apmaksātas konsulārās nodevas, vīzas izmaksas un «faktiskie izdevumi».
Jautājums par krievvalodīgo atgriešanos dzimtenē aktualizējies, saasinoties attiecībām starp Krieviju un rietumvalstīm.
Krievija anektēja Krimas pussalu šā gada martā, iepriekš sarīkojot referendumu, ko Rietumvalstis, tostarp Latvija nav atzinušas par leģitīmu. Pēdējās ziņas liecina, ka visi Krimas iedzīvotāji, kuri nav bijuši reģistrēti uz 18.martu, tiks uzskatīti par ārvalstniekiem, trešdien paziņojusi Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāve Viktorija Gičko. «Līgumā» par Krimas aneksiju, kuru pagājušajā nedēļā parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas separātistu līderi, noteikts, ka visi Krimas un Sevastopoles teritorijā dzīvojošie Ukrainas pilsoņi un personas bez pilsonības tiek atzītas par Krievijas pilsoņiem. Viena mēneša laikā personas, kurām ir Ukrainas vai kāda cita pilsonība, var paziņot par savu vēlmi saglabāt šo pilsonību.