Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Veidojot jaunu jahtas dizainu, parasti tā pamatā nav nekas jauns, un par bāzi tiek ņemtas kādas ūdens radības līnijas, raksta Business Insider.

Monreālas inženieris Čārls Bombardjē izveidojis jaunu 100 miljonu dolāru vērtu luksusa jahtas konceptu.

Jahtas dzinējspēka sistēma izmanto līdzīgu kustību kā vaļi, peldot pa ūdeni, izmantojot divus sānu dzinējus, kas iegremdēti ūdenī. Tie svārstās, lai radītu kustību, kas dzen uz priekšu jahtu. Šāda metode varētu būt ekonomiskāka un videi draudzīgāka.

Uz jahtas klāja atrodas baseini, dārzs un dronu nosēšanās vieta.

Ņemot vērā, ka šīs jahtas cena tiek lēsta 100 miljonu dolāru apmērā, to būs iespējams pārveidot, ņemot vērā klientu vēlmes.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt jahtas konceptu!

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Starptautiskās regates Baltic Sprint Cup ietvaros Liepāja šā gada 26.jūlijā gatavojas uzņemt 40 jahtas.

Par to tikšanās laikā vienojusies Liepājas dome un jahtu regates Baltic Sprint Cup organizatori no Hamburgas. Jahtas savu ceļu uzsāks 19. jūlija pēcpusdienā, dodoties regatē no Vācijas pilsētas Boltenhāgenas (Boltenhagen) uz Zviedrijas pilsētu Karlskrūnu un pēc tam uz Vestervīku. Šķērsojot Baltijas jūru no rietumiem uz austrumiem, 26. jūlija vakarā aptuveni 40 jahtas piestās Liepājā.

Liepājas promenādē plānota svinīga jahtu sagaidīšana, apbalvošana un pavadīšana jeb tās sauktā buru parāde. Ikvienam būs iespēja apskatīt jahtas un atvērtajās stundās viesoties uz to klāja. Paredzams, ka regates dienās varēs paviesoties arī uz Jūras spēku kuģiem, doties ar laivu jūrā, lai klātienē vērotu regates ienākšanu un aiziešanu no Liepājas. Regates ietvaros Liepāja plāno uzņemt aptuveni 40 jahtas – vairāk kā 300 burātājus un viņus pavadošās personas.

Sporta buru jahtas nonākušas likuma priekšā kā nepaklausīgi kucēni, kuri neiet pavadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sporta buru jahtas ar Latvijas Zēģelētāju savienības gādību nonākušas Saeimā apspriežamo jautājumu lokā. Savienība vēlas panākt, ka likumā tiek izņemta prasība, ka sporta buru jahtas obligāti ir jāaprīko ar rāciju, kompasu, enkuru, spaini, papīra karti un citu inventāru, kas ir obligāts atpūtas buru kuģiem. Tāpat savienība mudina pieņemt grozījumus likumā, kas atļauj sporta buru jahtas reģistrēt brīvprātīgi, nevis obligātā kārtā. «Latvijā ir 100–200 darba kārtībā esošu sporta jahtu, kuras ir garumā virs 2,5 metri, un tās nekad nav bijušas reģistrētas. Tās nevar reģistrēt, jo uz tām fiziski nevar un nevajag uzlikt visu likumā noteikto ekipējumu, kā arī daudzām no tām nav zināms īpašnieks, jo vēsturiski laivām nav nekādu piederību apliecinošu dokumentu. Mums ir normatīvi no neatkarības atjaunošanas, kuri paredz, ka Kuģu reģistrā ir jāreģistrē visas jahtas, sākot no 2,5 metru garuma, bet citviet Eiropā šāda kārtība nepastāv,» skaidro Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis, biedrības Pilsētas Jahtklubs komandors Jānis Grīslis.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Finanšu krīzē smagi cietusī Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par zaudējumiem 1,13 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā (920 miljoni latu), kurus tā cietusi 2010.gadā. Tie ir lielāki nekā analītiķi bija prognozējuši, vēsta BBC.

Tomēr pērnā gada rezultāts ir labāks nekā 2009.gada, kad banka cieta 3,6 miljardu mārciņu zaudējumus. Jāatgādina, ka 2008.gadā RBS strādāja ar 24,3 miljardu mārciņu zaudējumiem.

Sliktajiem kredītiem atliktās naudas apjoms sarucis par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdz 9,3 miljardiem mārciņu.

Valdībai joprojām pieder 84% RBS akciju. Tā izglāba banku finanšu krīzes laikā 2008.gadā.

2010.gada pēdējos trīs mēnešos RBS strādājusi ar 12 miljonu mārciņu peļņu. Salīdzinājumam - 2009.gada pēdējā ceturksnī tā cieta 765 miljonu mārciņu zaudējumus.

Atsaucoties uz pēdējā ceturkšņa labo rādītāju, banka norādījusi, ka 2010.gads liecina par būtiskām pārmaiņām tās darbībā.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

Turpmāk Lielbritānijā uzņēmumi, visticamāk, padomās divreiz pirms prestiža celšanai savus vadītājus vizināt ar dārgiem luksusa klases automobiļiem, jo jau pēc pavisam neilga laika valstī nodoklis par šādu auto izmantošanu varētu ievērojami palielināties, vēsta Telegraph.

No šā gada 6. aprīļa Lielbritānijā stāsies spēkā jaunie noteikumi attiecībā uz nodokli, ko uzņēmumi maksā par saviem luksusa klases auto, kuru skaitā ir tādi spēkrati kā Ferrari, Lamborghini, Bentley, kā arī augstākās klases Mercedes-Benz un BMW.

Lai labāk izprastu, par ko ir runa, sākotnēji jāpaskaidro, ka šo nodokli aprēķina atkarībā no automašīnas vērtības. Patlaban ir noteikti auto vērtības griesti 80 tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā, tādējādi maksimālais nodokļu apjoms, kāds ik gadu jāmaksā uzņēmumam, kam pieder luksusa klases automašīna, kuras vērtība pārsniedz noteiktos griestus, patlaban ir 14 tūkstoši mārciņu ienākuma nodokļa veidā un nacionālās apdrošināšanas nodeva 3 584 mārciņu apmērā.

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Lielbritānijas karaliskās ģimenes izmaksas aizvadītajā finanšu gadā pieaugušas par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu jeb 5%, sasniedzot 107,5 miljonus mārciņu, liecina ceturtdien publiskotais finanšu pārskats.

Izdevumi ceļojumiem samazinājušies par 600 000 mārciņu līdz 3,9 miljoniem mārciņu, savukārt mājsaimniecības izdevumi palielinājušies par 1,1 miljoniem mārciņu līdz 2,4 miljoniem mārciņu.

Īpašumu uzturēšanas izdevumi sarukuši par 6,1 miljoniem mārciņu līdz 57,8 miljoniem mārciņu.

Tikmēr personāla izdevumi pieauguši par 3,4 miljoniem mārciņu līdz 27,1 miljoniem mārciņu, jo darbinieki saņēmuši apmēram 5% algas pielikumu.

Latviešu izstrādātā lietotne “Pikap” piedāvā iznomāt visdažādāko veidu transportlīdzekļus - automašīnas, motociklus, kemperus. Transportlīdzekļu koplietošanas platformai attīstoties, tagad nomai pieejamas arī buru jahtas.

“Pikap” ir aplikācija, kur jebkuram cilvēkam ļauts nopelnīt ar savu transportlīdzekli brīžos, kad pats to neizmanto. Savukārt īrniekiem iespējams atrast izdevīgāko braucamo jebkurai dzīves situācijai.

Šobrīd “Pikap” platformā vairāki buru jahtu īpašnieki piedāvā izīrēt savus peldlīdzekļus, piemēram – FACIL 26, CARINA 20 un HELSMAN 23. Buru jahtas iespējams nomāt sākot no stundas līdz pat dienai un ilgāk. Pirmais jahtklubs, kas piedāvā savas jahtas lietotnē Pikap ir Sporta burāšanas centrs.

“Pikap” izstrādātāju ideja jau sākotnēji bija neaprobežoties tikai ar automašīnu un motociklu koplietošanu. “Buru jahtas ir pirmais solis uz mērķi aptvert visdažādāko transportlīdzekļu piedāvājumu Latvijā. Ceļā uz zaļāku nākotni, transportlīdzekļu koplietošana spēlē būtisku lomu,” par nākotnes plāniem dalās aplikācijas izstrādātājs, uzņēmējs Raimonds Dambis.

Rietumu Banka ir finansējusi uzņēmuma Benetti jahtas iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Itālijas Benetti kuģu būvētava dibināta 1873. gadā, un mūsdienās ražo 30–90 metrus garas jahtas, izmantojot stikla plastiku un alumīniju.

Eksperti uzskata, ka luksusa jahtu industrija ir pietiekoši stabila un tās svarīgākās nozares spēj attīstīties arī mainīgos tirgus apstākļos – tie ir gan brokeru pakalpojumi, gan čarteri, gan būvniecība. Britu izdevuma Boat International sniegtie dati par jahtu biznesu liecina, ka 2016. gada beigās tika realizēti 755 pasūtījumi jaunu kuģu būvēšanai un esošo rekonstrukcijai – tas ir pēdējo septiņu gadu rekords.

Līderpozīcijas šajā uzņēmējdarbības jomā saglabā itāļu ražotāji, kuriem pieder trešā daļa no kopējā tirgus. Benetti kuģu būvētava atrodas Toskānā. 2015. gadā tajā uzbūvēja 11 jahtas un septiņas jahtas, kuru garums pārsniedz 50 metrus. Otro un trešo vietu ražošanas apjomu ziņā ieņem Nīderlande un Turcija.

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Lielbritānijas tūrisma kompānija «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Lielbritānijas valdība veic pasākumus, lai nogādātu mājās apmēram 150 000 «Thomas Cook» klientu, kas pašlaik atrodas ceļojumos. Šim nolūkam valdība noīrējusi vairākus desmitus lidmašīnu. Daļa klientu atgriezīsies Lielbritānijā ar regulārajiem reisiem.

Šī būs lielākā cilvēku evakuācija Lielbritānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.

Par nogādāšanu Lielbritānijā «Thomas Cook» klientiem nebūs jāmaksā.

Pavisam pasaulē «Thomas Cook» organizētos ceļojumos pašlaik atrodas apmēram 600 000 cilvēku.

Vācijas valdība paziņojusi, ka par «Thomas Cook» Vācijas klientu nogādāšanu mājās rūpēsies apdrošināšanas kompānijas.

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.