Tā vēsta interneta portāls k2kapital. Sarunas par vienošanos gāzes jautājumā starp Krieviju un Ukrainu plaši apspriež dažāda līmeņa eksperti. Krievija apmaiņā pret tiesībām ilgstoši uzturēt Melnās jūras kara flotes bāzi  Sevastopolē piedāvā 30% atlaidi dabas gāzei, ko saņems Ukraina. Tomēr teksperti uzskata, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Ukrainā publiskota vienošanās projekta daļa par sadarbību enerģētikā. Šo dokumentu varētu parakstīt līdz 30. aprīlim. Krievija šajā dokumentā sola 40 miljardus ASV dolāru lielu atlaidi gāzei, pretī prasot ne tikai kara flotes bāzi, bet arī desmitiem atomenerģētikas un aviācijas projektu, kā arī lielākās urāna atradnes.  
Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piedāvājis izveidot lielu holdingu, kas apvienotu kodolenerģijas ražošanu, mašīnbūves un degvielas segmentu atomenerģētikā. Krievija arī gatava iesaistīties aviācijas rūpniecībā un kuģubūvē Ukrainā. Jau šī gada trešajā ceturksnī varot parādīties vienošanās par kopīgu Eiropā lielāko urāna atradņu izstrādi. Novokonstantinovkas atradņu rezerves tiek lēstas ap 100 tūkstošiem tonnu tīra urāna. Runa ir arī par sešu agregātu būvi Dņestras AES.