Krievijas pārstāvji norāda, ka Kipra piedāvājusi darījumus divām enerģētikas kompānijām, kuras tos izskatījušas bet neizrādījušas interesi. Tāpat Krievija neesot vēlējusies pagarināt Kiprai 2011. gadā izsniegto aizdevumu 2,5 miljardu eiro apmērā. Krievija arī neesot vēlējusies runāt par jauna aizdevuma piešķiršanu Kiprai, baidoties, ka valsts, kas nonākusi maksātnespējas priekšā, uzkrātu nepārvaramus parādu kalnus.
Iepriekš Kipras finanšu ministrs solīja Krievijā palikt līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās, tomēr tas izrādījies neiespējami. Ceturtdien Kipras finanšu ministrs norādīja, ka viņa valsts no Krievijas nevēlas jaunus aizdevumus, bet gan piedāvājot daļas salas bankās un enerģijas depozītos. «Nav vairs atlicis īpaši daudz laika un tāpēc līdz nedēļas nogalei mums jāzina, kādas ir mūsu pozīcijas, lai atrastu labāko iespējamo risinājumu. Krievijā mēs paliksim, cik ilgi vien nepieciešams,» iepriekš sacīja M. Saris.
Tikmēr Krievijas Finanšu ministrija norāda, ka M. Saris valsts energokompānijām Rosneft un Gazporm piedāvājis piedalīties tenderī par gāzes atradņu izpēti tajās iespējamo iegulu vietās, kur vēl nav veikti seismiskie apsekojumi. Krievijas ministrija skaidro, ka Kipra gribējusi izveidot valsts energokompāniju, kas, savukārt, izsniegtu parādzīmes kaimiņvalsts investoriem.
Raksti par tēmu
Iepriekš izskanēja, ka Gazprom varētu palīdzēt Kiprai restrukturizēt bankas, ja valsts ļautu Krievijas energokompānijai nodarboties ar izpēti iespējamajās dabasgāzes atradnēs. Kipras tiesības uz dabasgāzes atradnēm apstrīdējusi Turcija.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipras parlamentā piektdien paredzēts balsojums par starptautiskā aizdevuma saņemšanai nepieciešamā finansējuma iegūšanas likumprojektiem – tā saukto Plānu B. Saskaņā ar alternatīvo plānu, paredzēta investīciju fonda radīšana, kurā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no parādzīmēm, kas izsniegtas apmaiņā pret iespējamiem ienākumiem no dabasgāzes atradnēm.
Pensiju fondu nacionalizēšanu kritizējusi Vācija, kuru arī saniknojusi Kipras politiķu nevēlēšanās informēt par sarunām Kreivijā un tikšanos boikotēšana ar eirozonas finanšu ministriem.