Provizoriskie iekšzemes kopprodukta dati uzrāda, ka Krievijas ekonomika otrajā ceturksni, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir augusi par 0,8%. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija 0,9%. Tādējādi šis ir vājākais rādītājs pēdējo piecu ceturkšņu laikā.
Tomēr skaitli ietekmējuši vienreizēji faktori un prognoze turpmākajam gadam ir pesimistiska, ņemot vērā ASV un Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā arī Krievijas embargo pārtikas importam – tas veicina vājāku investīciju klimatu, augstākas aizņemšanās izmaksas un augšupvērstu cenu spiedienu, norāda analītiķi.
Krievijas ekonomikas dati tiek gaidīti, jo tie parāda sankciju ietekmi. Jūlijā Reuters aptaujātie analītiķi prognozēja, ka šajā gadā Krievijas ekonomika augs vien par 0,3%, bet trešajā ceturksnī tā saruks par 0,5%.
Raksti par tēmu
VTB Capital ekonomists Vladimirs Količevs sacījis, ka visi izaugsmes dzinēji otrajā ceturksnī bijuši īslaicīgi – vienreizējs kāpums, ko radīja lielāki uzkrājumi, kā arī lielāki gāzes eksporta apjomi, jo klienti veidoja rezerves potenciālo traucējumu dēļ. Viņš uzsvēris, ka jau jūlija dati uzrāda, ka gāzes eksporta apjomi sarūk un arī ražošanas dati ir vājāki.
Bažas, ka Krievijas ekonomika varētu sarukt palielina pēdējais Rietumvalstu sankciju posms. ASV un Eiropas Savienības ierobežojumi finansējumam lielākajām Krievijas valsts bankām, visdrīzāk, paaugstināts aizņemšanās maksu Krievijā un veicinās investīciju samazināšanos.
Tāpat Krievijas embargo pārtikas importam palielinās cenas un ietekmēs patērētājus, kuru tēriņi pēdējo gadu laikā ir bijis viens no būtiskiem faktoriem ekonomikas izaugsmes veicināšanā.