Sākumā itin diskrētais Bādenes-Virtembergas enerģijas kompānijas EnBW paziņojums, ka noslēgts gāzes piegādes līgums ar «ārzemju gāzes ražotāju» par diviem miljardiem kubikmetru gadā itin drīz tika atšifrēts Financial Times slejās. Kaut iesaistītās puses no komentāriem atturas, laimīgā kontrakta ieguvēja ir Krievijas otrā lielākā gāzes ieguves kompānija Novatek.
Kaut globālo mediju skaļie virsraksti, ka Novatek «lauž» Gazprom monopolu vērtējami kā nedaudz par skaļu, jo Kremļa kontrole pār jebko saistībā ar Krievijas gāzi tomēr ir pārāk liela, lai kāds tur kaut ko tā ņemtu un lauztu vai pat tikai pārkārtotu, līdz šim otrajā plānā bijušās kompānijas izrāviens gāzes eksporta jomā ir ievērojams jaunums.
Bez pārlieka sentimenta par vēl tālākām pārmaiņām Krievijā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš saka, ka notikušais «nav mirkļa uzplūdi Gazprom par kaut ko nosodīt». Notikušais gan «nemaina pašu kārtību Krievijā, kaut atklāts paliek jautājums, cik regulēta šī gāzes kompāniju konkurence būs».
Raksti par tēmu
Katrā ziņā pastāv iespēja, ka «varbūt mēs atkal esam atgriezušies 1990. gadu beigās, kad risinājās stingras sarunas par to, ka Krievijā varētu tikt ieviesta trešās puses pieeja Gazprom tīkliem,» komentē J. Ozoliņš. Pēc viņa vērtējuma «Krievija kopumā – ne vien Putins, Millers vai Timčenko – grib parādīt, ka ir gatava piemēroties Eiropas prasībām par gāzes tirgus liberalizāciju». Par šādu stratēģiju viņš saka, ka tiešām ir «jāpieļauj jaunas vēsmas, jo [Krievijas gāzes eksportētājiem] būs jācīnās ar sašķidrināto dabasgāzi un, kas to zina, nākotnē varbūt arī ar slānekļa gāzi.» Gāzes pārvades tīkli Krievijā 100% pieder Gazprom, tāpēc kompānijai, protams, tiks sava daļa arī par Novatek gāzes tranzītu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.