Latvija savus kaimiņus ir apsteigusi pēc noslēgto līgumu īpatsvara, bet pagaidām vēl nedaudz atpaliek izmaksātā finansējuma apjoma ziņā. Latvijā līdz 2012.gada nogalei bija noslēgti 94% paredzēto līgumu (Igaunijā un Lietuvā – 91%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 56% (Igaunijā un Lietuvā – 59%). Vidēji CEA reģiona valstīs bija noslēgti tikai 83% paredzēto līgumu un izmaksāts finansējums 44% apmērā.
SIA KPMG Baltics projektu vadītāja Anda Drožina norāda: «ES fondu finansējums CAE reģiona dalībvalstīs ir no 11% līdz 25% no to kopējā gada IKP (Latvijā - 20,4%, Lietuvā - 20,7%, bet Igaunijā – 20%). Šie skaitļi liecina par to, ka ES līdzfinansējuma veiksmīga izmantošana šajās valstīs ir ļoti būtiska iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.»
Viņa arī atzīmē, lai arī skaitliskā izteiksmē Latvijai (4,5 mljrd. eiro), Lietuvai (6,8 mljrd. eiro) un Igaunijai (3,4 mljrd. eiro) pieejamais finansējums periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir viszemākais visā reģionā, tomēr pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedz reģiona vidējo radītāju – 2002 eiro (Latvijā – 2192 eiro, Lietuvā – 2220 eiro, Igaunijā - 2 540 eiro).
Raksti par tēmu
Baltijas valstu fondu apguves rādītāji ir vieni no augstākajiem reģionā un norādot uz to, ka vispārējās administrēšanas sistēmas līgumu slēgšanas un pieejamā finansējuma izmaksu jomā darbojas efektīvi salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm.
Pētījums parāda, ka lielākā daļa fondu līdzekļu ir piešķirti infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļu, lidostu, ostu, dzelzceļu un enerģētikas infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī slimnīcām, izglītības iestādēm un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai. Latvijā infrastruktūras uzlabošanas projektos investēts 71%, Lietuvā - 63%, bet Igaunijā - 57% no kopējā pieejamā budžeta.
Kopumā 2007.- 2013. gada plānošanas periodā CEA reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 180,9 mljrd. eiro. Sešos gados, kopš tiek realizētas ES līdzfinansētās programmas, atbalsta saņēmēji bija parakstījuši līgumus par gandrīz 149 mljrd. eiro, un līdz 2012. gada beigām vairāk nekā puse līdzekļu (79,4 mljrd. eiro), par ko bija noslēgti līgumi, jau bija atbalsta saņēmējiem.
«2013. gads ir pēdējais plānošanas perioda gads, un šobrīd visas trīs Baltijas valstis izstrādā jau nākamā plānošanas perioda plānošanas dokumentus. Svarīgi ir pienācīgi izanalizēt iepriekšējā periodā gūto pieredzi un izmantot to nākamā perioda plānošanas un administrēšanas procesos,» uzsver A. Drožina.