Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, 30.novembrī.

Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

«Pagājušajā gadā, kad Krīzes vadības padome rēķināja zemnieku zaudējumus, mēs vēl nevarējām pateikt šo zaudējumu apjomu, bet tika pielemts, ka līdz pavasarim Iekšlietu ministrijai jānāk ar ziņojumu un jāinformē valdība par apjomu, kāds ir nepieciešams, lai to sakārtotu. Tas tika apkopots. Tas ir apmēram 150 000 eiro – kopumā pa visu robežu, kas bija jau izbūvēta. Tika arī vietām izskalotas valsts robežzīmes, bojātas patruļtakas,» iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot to, kā norisinās Latvijas-Krievijas robežas būvdarbi.

Kozlovskis norādīja, ka būvdarbi iekavējušies laikapstākļu dēļ.

«Robežas izbūve ir ļoti ciešā korelācijā ar laikapstākļiem. Tā ir realitāte. Ja kāds ir bijis tuvāk Krievijas-Latvijas robežai, tur ir ļoti daudz upju, ir mitras vietas. Līdzīgi kā zemniekiem, kad bija plūdi, applūda arī šīs teritorijas. Tur nevarēja iebraukt ne tikai ar vieglo transportlīdzekli, bet arī traktori grima nost. Tas ir objektīvs apstāklis, kāpēc šie darbi iekavējās,» skaidroja iekšlietu ministrs.

Kozlovskis gan sacīja, ka pašlaik viss rit pēc plāna un ka robeža tiks pabeigta nākamgad.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) centīsies noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka kāda no aviokompānijām brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic gadījumā, ja tā iegādāsies Sukhoi lidaparātus.

Kozlovskis pastāstīja, ka šodien tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem, lai noskaidrotu, vai izskanējusī informācija atbilst patiesībai - vai ir saņemta oficiāla informācija, vai arī tās ir tikai spekulācijas.

Tāpat ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt airBaltic turpmāko attīstību, minēja Kozlovskis. Viņš atgādināja, ka aviācijas nozarē valda nežēlīga konkurence, kas balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc, virzot kādu konkrētu biznesa modeli, kompānijas vadībai ir jāparedz visi iespējamie riski.

«Jebkurā gadījumā par biznesa modeli, par tā īstenošanu un sekām atbildība ir jāuzņemas kompānijas vadībai un kapitāldaļu turētājam,» teica ministrs.

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Kā mēs zinām, sākumā bija tirdzniecības centri. Tagad ir arī, teiksim, restorāni, kafejnīcas un uzņēmumi. Skaidrs, ka tas no vienas puses ir ļoti sarežģīts jautājums, jo tiek izmantota kibervide,» sacīja Kozlovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka šajās situācijās uz iekšlietu dienestiem gulstas ļoti liela atbildība, jo tiem ir jāizvērtē, vai, pamatojoties uz saņemtajiem draudiem, ir vai nav pamats uz laiku apturēt uzņēmuma darbību.

Valsts policija ļoti nopietni strādā, lai atklātu šos izspiedējus, sacīja Kozlovskis, apliecinot, ka šī nav tikai Latvijas problēma. Viņš gan atturējās skaidrot, ar kādām valstīm un kādā apmērā Latvija sadarbojas minētās lietas izmeklēšanā.

Valdība šodien, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju.

Iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) Straujumu papildināja, ka aizliegums attiecas uz tiem lidmašīnu ražotājiem, kuriem ir noteiktas starptautiskas sankcijas.

Šodien arī uzklausīts Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa redzējums, ja līgumā tiek iekļauts šāds punkts, un viņš apliecinājis, ka vēlas turpināt sadarbību ar aviokompāniju, ja Saeimā tiek atbalstīts aizdevums airBaltic.

Ugunsgrēkā Rīgā, Stabu ielā esošajā tiesībsargājošo iestāžu ēkā vakar pilnībā izdeguši Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šorīt LNT raidījumam 900 sekundes teica, ka ugunsgrēkā cietuši četri VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmantotie kabineti. Kozlovskis uzsvēra, ka neviena krimināllieta ugunsgrēkā nav cietusi un izmeklēšanas process nav ietekmēts.

Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas 4.stāvā, kur atrodas Ceļu policijas pārvaldes kabineti. ENAP kabineti atrodas stāvu augstāk un tie cietuši minimāli.

VP informē, ka pēc ugunsgrēka šobrīd ir apgrūtināta darba organizācija Stabu ielā 89, tas skar gan daļu Satiksmes drošības pārvaldes, gan daļu Kriminālpolicijas. Ja šodien tur plānota kāda tikšanās, likumsargi aicina sazināties ar kontaktpersonu, pārliecinoties, vai tas būs iespējams.

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Pavedieni ir, bet ar to, protams, es arī aprobežošos,» sacīja ministrs, uzsverot, ka sīkākas detaļas par izmeklēšanas progresu ir tiesīga izpaust vienīgi Valsts policija (VP), kad uzskatīs to par nepieciešamu.

Kozlovskis uzsvēra, ka izmeklētāji ar šo lietu vairāk nekā mēnesi - līdz pat Dziesmu svētkiem - strādāja bez brīvdienām. Viņš pauda pateicību par šo intensīvo darbu, pārbaudot ļoti lielu informācijas apjomu.

Ministrs apstiprināja, ka izmeklēšanā operacionālā līmenī tiek īstenota sadarbība arī ar ārvalstu kolēģiem. «Izmeklēšanai acīmredzot ir informācija, kas dod pamatu iesaistīt kolēģus no ārvalstīm,» skaidroja Kozlovskis.

VP Bunkus slepkavības izmeklēšanā saņēmusi vairākus desmitus ziņu no iedzīvotājiem, tostarp videoreģistratoru ierakstus, iepriekš apliecināja policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. «Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam,» uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis, un saistībā ar notikušo tiks vērtēta arī Feierābenda priekšnieka, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Arta Velša, atbildība.

Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ir sākts kriminālprocess par kukuļošanu. Aizturēšana notikusi saistībā ar vienu no Kārtības policijas pārvaldes pārziņā esošajām licencēšanas jomām.

Mūrnieks apstiprināja, ka visām četrām lietā iesaistītajām personām, tostarp abām policijas amatpersonām, kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. LETA jau vēstīja, ka abas policijas amatpersonas ir Feierābends un Kārtības policijas pārvaldes inspektors Ilmārs Plētiens. Mūrnieks atteicās izpaust, kas ir abas pārējās personas.

Likumpārkāpumi esot konstatēti nesen un «summa mērāma tūkstošos eiro», taču tie nav desmit tūkstoši, norādīja Mūrnieks.

Latvija lūgs starptautisko palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pirmdien plkst.16 ir sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdībai jādod tam savs akcepts.

Kozlovskis norādīja, ka pamatā tiks lūgts gaisa atbalsts ugunsgrēka dzēšanai. Lūgts precizēt, kādām valstīm tieši Latvija prasīs palīdzību, ministrs uzsvēra, ka visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā ziņots, Latvijas dienesti sadarbībā ar Lietuvas bruņoto spēku helikopteri plašo ugunsgrēku dzēš jau sesto dienu, pirmdienas rītā aģentūrai LETA apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās otrdienas pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas Copernicus Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba vizītē apmeklējis Latvijas - Baltkrievijas robežu, informē Iekšlietu ministrija.

Vizītes laikā tika secināts, ka žoga būvniecības darbi robežas sauszemes posmos norit pēc plāna un līdz šī gada 30.decembrim tie tiks pabeigti. Uz šodienu ir izbūvēti 110,1 km patstāvīgā žoga jeb 98% šogad paredzētā apjoma (112 km).

Žoga būvniecība uz sauszemes robežjoslas ar Baltkrieviju līdz 2023.gada beigām ir noteikta kā viens no Evikas Siliņas Ministru kabineta prioritārajiem mērķiem.

Tāpat ir pabeigti projektēšanas darbi posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemēs jau ir sākta atmežošana, kas ļaus ātrāk uzsākt žoga izbūvi. Šajās daļās žogu plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam. Savukārt Daugavas kārtā, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā, notiek projektēšanas darbi.

Aizvadītās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā Latviju piemeklējušās vētras sekas ir izgaismojušas nepieciešamību nākotnē apsvērt izmaiņas apbūves regulēšanā un būvniecības noteikumos, otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem atzina Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs atgādināja, ka daudzviet uz ēkām un automašīnām bija uzkrituši vēja nogāzti koki, un nākotnes vētras nesīs, visticamāk, arvien jaunus izaicinājumus arī citos gadalaikos. "Līdz ar to mums jāsāk skatīties, vai nevajadzētu regulēt apbūvi un būvniecības noteikumus, vērtējot no drošības aspekta," pauda ministrs.

Nav noliedzams, ka zemju īpašniekiem patīk koki, taču to iestādīšana bez noteiktas sistēmas var radīt draudus pēc 50 gadiem, norādīja ministrs.

"Tas vairāk idejas līmenī, taču uz priekšu par to jādomā," uzsvēra Kozlovskis, vienlaikus atgādinot, ka būvniecības uzraudzības joma ir Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Valsts prezidents ar iekšlietu ministru pārrunāja 29.jūlija vētras un stipro lietusgāžu radīto postījumu seku novēršanu Latvijā un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidi, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Policija saistībā ar ugunsgrēku būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē izvērtē arī ļaunprātīgas dedzināšanas un nelaimes gadījuma versijas, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne.

Pēc viņas paustā, policija pārbauda visus iespējamos ugunsgrēka iemeslus. Tiek atstrādāta gan ļaunprātīgas dedzināšanas, gan arī nelaimes gadījuma versija.

"Policija turpina izmeklēšanu un veic visas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības," apgalvoja Laizāne, plašāku informāciju par kriminālprocesu un izmeklēšanu nesniedzot.

Kā ziņots, būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē ugunsgrēks izcēlies 12.decembrī, un tas likvidēts pēc teju nedēļas. VP par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 18.nodaļas -noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.

SIA "Depo DIY" piederošā manta nodegušajā veikalā Rēzeknē ir apdrošināta - notiek visu negadījuma seku apzināšana un tiks veiktas zaudējumu aplēses, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Matīss Rutks.

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija «Saskaņa», no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» - pieci līdzšinējie «Vienotība» deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.