Baltijā lielākā lauksaimniecības pārtikas grupa AB “Akola Group” ir uzsākusi jaunas sēklu rūpnīcas celtniecību Iecavā.

Projekts, ar 9,5 miljonu eiro investīcijām, paredzēts, lai atvieglotu sēklu ražošanas un piegādes ceļu lauksaimniekiem Latvijā un nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas reģionā. Būvējamo sēklu rūpnīcu pārvaldīs koncerna sēklu ražošanas uzņēmums “Dotnuva Seeds”.

"Jaunā sēklu rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas un Igaunijas lauksaimniekus, kā arī samazināt sēklu piegādes laiku un izmaksas. Šī ir nozīmīga diena uzņēmuma vēsturē, jo tā iezīmē izaugsmi un attīstību. Mēs centīsimies nodrošināt, lai jaunā rūpnīca ne tikai stiprinātu mūsu konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī sniegtu būtisku ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā visā reģionā,” saka Jonas Bakšys, AB “Akola Group” valdes loceklis un “Dotnuva Seeds” izpilddirektors.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.

Biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudas no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem gadā, kā arī palielināt rapšu raušu ražošanu no 56 500 līdz 113 tūkstošiem tonnām gadā.

Lai to sasniegtu plānots investēt jaunas rapšu eļļas spiešanas līnijas uzstādīšanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 7.2 miljoni eiro, no tiem publiskais finansējums - 672 tūkstoši eiro. Ražošanas līniju plānots nodot ekspluatācijā 2025. gada novembrī.

"Jaunās iekārtas būs analoģiskas esošajām tehnoloģijām, tādejādi viegli integrējamas pašreizējās ražošanas un vadības sistēmās. Šis ir nozīmīgs projekts arī tautsaimniecības attīstībai, jo radīs 15 jaunas darba vietas un palielinās iepērkamo rapšu sēklu apjomu no vietējiem audzētājiem. Ražošanas kapacitātes pieaugums ļaus pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā izaudzēto rapšu sēklu, radot pievienoto vērtību vietējai ekonomikai,” uzsver Indulis Stikāns, “Bio-Venta” ražošanas direktors un valdes loceklis.

Latvijas vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo ekspluatācijā nodevis rapša sēklu pārstrādes rūpnīcu, kurā investēti divi miljoni eiro.

«Mūsu rūpnīcā rapša sēklu pārstrādes jauda ir 25 tūkstoši tonnu rapša sēklu gadā,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Rapša sēklas iepērkam no vietējiem zemniekiem, rapša audzētājiem. Gala produkts ir rapša eļļa, kā arī rapša izspiedes, ko izmantojam pašu sagatavotajā putnu barībā. Tas samazina mūsu ražošanas izmaksas.»

Viņš arī norāda, ka uzņēmuma pamatuzdevums šajā projektā bija nodrošināt putnu barību ar vietējas izcelsmes proteīna avotu, turklāt kā blakusproduktu Balticovo iegūs arī rapša eļļu.

Z/s Kotiņi Šķilbēnos jūnijā gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu jaunu sēklu rūpnīcu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijā lielākajiem sēklkopības saimniecībām investē jaunos augkopības produktu bunkuros un iekārtās, kas saimniecībai ļaus kļūt konkurētspējīgākai. Pavisam saimniecībā jau uzstādīti 30 jauni Kanādā ražoti bunkuri, kas ļauj katru šķirni uzglabāt atsevišķi. Katra bunkura ietilpība ir 220 – 250 t un vienlaikus tajos var uzglabāt 7300 t sēklu. Savukārt rūpnīcā paredzēts ražot grūbas, pupu miltus, putraimus un citus produktus. Viena no jaunajām iekārtām sēklu attīrīšanai jau darbojas. Japānā ražotā Satake iekārta Evolution attīra pupas, sašķirojot tās pēc kvalitātes un attīrot nekvalitatīvo preci. Drīzumā tiks piegādāta arī grūbu ražošanas iekārta.

Latvija olu un olu produktu ražotājs Balticovo pievērsīsies dažādu pankūku un omlešu ražošanai, Db.lv apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

A/s Balticovo šonedēļ izsludinājusi iepirkumu konkursu par automātiskās omlešu un pankūku cepšanas līnijas iegādi liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

«Jauno pankūku un omletes ražošanas līniju iepirkums atbilst mūsu definētajai nākotnes stratēģijai pievienotās vērtības produktu ražošanas attīstībā,» norādīja A. Veinbergs.

Gan pankūkas, gan omletes Balticovo plāno pārdot visos Eiropas Savienības tirgos, arī Latvijā.

Kā stāstīja uzņēmuma vadītājs, pankūku cepšanas iekārta spēj saražot visdažādākā veida pankūkas – no franču plānajām pankūkām krepēm līdz visām cita veida pankūkām.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Šogad olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo no vietējiem zemniekiem plāno iepirkt 70 tūkstošus tonnu graudu un 20 tūkstošus tonnu rapšu sēklu, kuras pārstrādās Balticovo rapšu eļļas spiestuves rūpnīcā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem vietējo lopbarības graudu iepircējiem Latvijā.

Šobrīd jau ir iepirkti 25 tūkstoši tonnu lopbarības graudu.

«Graudus iepērkam par Eiropas tirgus cenu. Atkarībā no proteīna daudzuma tajos, graudu cena šogad ir no 150 līdz 160 eiro par tonnu, savukārt pagājušajā gadā cena bija no 180 eiro līdz 190 eiro par tonnu. Pagājušajā gadā bijām spiesti iepirkt desmit tūkstošus tonnu graudu no Ukrainas, jo vietējie graudi nebija pieejami pietiekamā daudzumā,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Lopbarības graudi veido 70% no vistu un cāļu pamatbarības. Putnu barība tiek ražota AS Balticovo. Piemēram, 12 tūkstoši tonnu graudu ir tāds apjoms barības sagatavošanā, kas pietiek putnu barošanai no diviem līdz trīs mēnešiem.

Pēc neauditētiem datiem, olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo apgrozījums pagājušajā gadā bijis 43 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 39,76 miljonus eiro.

«Olu ražošanas apjoms palielinājies par 5%,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Platais. «Apgrozījuma kāpums panākts galvenokārt ilgtermiņa ieguldījumu un modernu putnkopības tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Pagājušā gada sākumā olu ražošana tika uzsākta ar mini voljēru sistēmu aprīkotā putnu novietnē, kuras izveidē tika investēti pieci miljoni eiro. Putnu mājā ir integrēti jaunākie sasniegumi putnkopības tehnoloģijā, tajā atrodas pusmiljons dējējvistu un tā ir lielākā Ziemeļeiropā. Savukārt pērn darbu uzsākusī Balticovo rapšu sēklu pārstrādes rūpnīca nodrošinājusi papildu apgrozījuma pieaugumu un 2014. gadā veidojusi jau 6,2% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,» stāsta A. Platais.

Šogad olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo no vietējiem zemniekiem plāno iepirkt 70 tūkstošus tonnu graudu un 20 tūkstošus tonnu rapšu sēklu, kuras pārstrādās Balticovo rapšu eļļas spiestuves rūpnīcā, liecina tā sniegtā informācija. Uzņēmums ir viens no lielākajiem vietējo lopbarības graudu iepircējiem Latvijā.

«Šogad lopbarības graudu audzēšanai laika apstākļi bija labi,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Platais.

Šobrīd jau ir iepirkti 25 tūkstoši tonnu lopbarības graudu. Ar šo graudu apjomu iespējams saražot dējējvistu un cāļu barību vairāk nekā četriem mēnešiem.

«Graudus iepērkam par Eiropas tirgus cenu. Cena ir atkarīga no proteīna daudzuma tajos. Šogad graudu cena ir nedaudz mazāka nekā pagājušajā gadā – no 136 līdz 151 eiro par tonnu, savukārt pagājušajā gadā cena bija no 150 eiro līdz 160 eiro par tonnu,» informē A. Platais.

Lopbarības graudi veido 70% no vistu un cāļu pamatbarības. Putnu barība tiek ražota AS Balticovo.

Somijas degvīns Koskenkorva ir drosmīgās, strādīgas un veiksmīgās somu nācijas panākumu spogulis. Dzēriens, kura pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, tiek ražots no Somijas laukos audzētiem miežiem, vistīrākā ledāju ūdens un 250 reizes destilēta spirta. Panākumus un veiksmi simbolizējošais dzēriens ir Skandināvijas populārākais degvīns un, pateicoties tā kvalitātei, kļuvis par vienu no pieprasītākiem Premium degvīniem arī Latvijā!

Alkoholisko dzērienu ražošanas tradīcijas somi izkopuši vairāku gadsimtu garumā – īpaši šīs zinības tika pilnveidotas Somijas rietumu piekrastē Ostrobotnijas apgabala dienviddaļā. Likumsakarīgi Koskenkorva degvīna nosaukumu aizguvusi no Ostrobotnijas ciemata Koskenkorva, kur joprojām atrodas degvīna rūpnīca.

Lai nepieļautu dabas piesārņošanu, uzņēmums ap Rajamaki rūpnīcu iegādājies un apsaimnieko 1300 hektāru aizsargājamās dabas teritorijas.

Izmanto tikai augstvērtīgus miežus

Koskenkorva degvīnu sāka ražot 1953. gadā, un receptē galvenais akcents tika likts uz dabiskām izejvielām. Arī mūsdienās, lai pagatavotu tikai vienu puslitra pudeli, tiek izmantoti aptuveni 18 200 augstākās kvalitātes miežu graudu. Somu miežu šķirne Botnia ir viena no galvenajām augstvērtīgā degvīna sastāvdaļām, un Koskenkorva ražotāji lepojas, ka šī šķirne šogad iekļauta Vispasaules sēklu glabātuvē (Svalbard Global Seed Vault). Tā atrodas uz Špicbergenas salas Norvēģijā un tiek dēvēta par mūsdienu Noasa šķirstu. Glabātuve uzbūvēta 1300 kilometrus no Ziemeļpola, 130 metru augstumā virs jūras līmeņa un ieiet kalnā 120metru dziļumā. Tās galvenais uzdevums ir saglabāt augstvērtīgākās augu sēklas, kas varētu iznīkt dažādu dabas kataklizmu vai karu rezultātā.

Iecavas novada olu ražotājs a/s Balticovo šogad no vietējiem iedzīvotājiem plāno iegādāties 70 tūkstošus tonnu graudu un 20 tūkstošus tonnu rapšu sēklu.

Ražotnes teritorijā top rapšu eļļas spiestuves rūpnīca, ko paredzēts nodot ekspluatācijā šī gada rudens sākumā un tajā pārstrādās rapšus, Bauskas Dzīvi informēja uzņēmuma pārstāve Liāna Bokša.

Šobrīd jau iegādāti 500 tonnu lopbarības graudu, kas tiek pirkti par tirgus cenu. Atkarībā no proteīna daudzuma, to cena ir no 110 līdz 125 latiem par tonnu, skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. «Šķiet, ka graudu spekulanti tirgu ir pametuši un atgriezusies normāla cena. Skatīsimies, cik ilgi tā būs,» sacīja A. Veinbergs.

Lopbarības graudi veido 70% no vistu un cāļu pamatbarības, kas tiekot ražota uzņēmumā. Ar 12 tūkstošiem tonnu graudu var sagatavot tik daudz barības, lai putniem pietiktu divus trīs mēnešus.

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.