Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Latvijā joprojām saglabājas visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma, liecina publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma SUN 2017. gada rezultāti.

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ sasniedz aptuveni 59 milj. eiro.

Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms ir samazinājies par 1,5%, Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 20% no kopējā patēriņa apjoma. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 11,3 % un 17,8%.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,28 miljardi vienību, kas ir par 6,6% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas viedo 21,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,48 miljardi cigarešu. No šī apjoma 71,3% bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7,7% viltotās cigaretes, savukārt 21% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Nelegālā cigarešu tirdzniecība Latvijā pērn samazinājās līdz 28,9% salīdzinājumā ar 30,7% 2012. gadā, un tomēr Latvija aizvien joprojām ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā, liecina šodien publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma rezultāti.

Lietuvā un Igaunijā nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 27,1% un 18,6%.

Pēc KPMG datiem, ikgadējie zaudējumi no nesamaksātiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ Latvijā sasniedz aptuveni 69 miljonus eiro. Parasti kontrabandas plūsmas uz Latviju nāk no blakus esošā lētākā Krievijas tirgus, bet pēdējā laikā arī no Baltkrievijas. Pērn kontrabandas apjomi no Krievijas kritās par 30,1%, un Baltkrievija no Krievijas pārņēma lielākā kontrabandas avota lomu. Tagad kontrabanda no Baltkrievijas veido aptuveni 60% no kopējā kontrabandas un viltoto cigarešu daudzuma; visas Grodņas tabakas fabrikā ražotās cigarešu markas, tādas kā Premier, NZ un Fest, veidoja ievērojamu procentuālo pieaugumu kontrabandas un viltoto cigarešu plūsmās 2013. gadā.

Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas nemainīgi augsts - sasniedzot 30,5% no kopējā tirgus apjoma, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Līdz ar to katra trešā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 100 miljoniem eiro, norāda pētnieki. Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 70,3%, kam seko Kuldīga ar 50% un Krāslava ar 42,3%.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 0,6%. Rīgā kontrabandas cigaretes veido 27,8% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Dobelē - 17%, Jūrmalā - 16,4% un Cēsīs - 12,8%.

96,5% no kontrabandas cigaretēm valstī ir ieplūdušas no Krievijas un Baltkrievijas.

Smēķēt ir slikti, taču smēķēt nezināmas izcelsmes cigaretes ir vēl kaitīgāk veselībai, turklāt valsts budžets ik gadu zaudē 70 miljonus eiro tieši kontrabandas cigarešu dēļ, ceturtdien izstādes atklāšanā parlamentā sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).

Saeimas namā ceturtdien tika atklāta izstāde «Cīņā ar kontrabandu nav robežu», kurā ir aplūkojami informatīvo kampaņu plakāti cīņai pret kontrabandas cigaretēm no dažādām pasaules valstīm.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka izstādes atklāšana Saeimā apliecina, ka arī parlaments sper soli kontrabandas mazināšanas virzienā. Lai arī kontrabandas apjoms Latvijā aizvien ir liels, nelegālo cigarešu kontrabandas apjoms ik gadu samazinās, teica Endziņš. Kopš 2010.gada kontrabanda samazinājusies par desmit procentiem.

Jau ziņots, ka jaunākais tukšo cigarešu paciņu pētījums liecina, ka teju 30% no kopumā Latvijā patērētajām ir kontrabandas cigaretes. Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kontrabandas cigarešu izplatības ziņā. Kontrabandas cigaretes Latvijā tiek ievestas galvenokārt no Baltkrievijas (66,9 procenti) un Krievijas (29,8 procenti).

Kontrabandas cigaretes šā gada 2. ceturksnī Latvijā ieņem 23,8% tirgus, liecina jaunākais AC Nielsen Tukšo cigarešu paciņu pētījums.

Pārsteidzošas izmaiņas notikušas Latvijas pilsētās. Straujš kontrabandas īpatsvara kāpums – par 17,4 procentpunktiem, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2015. gadā, konstatēts Cēsīs. Cēsis ar teju 35% kontrabandas cigarešu pašreiz ir pirmajā vietā Latvijā, savukārt līdzšinējās līderpilsētas pierobežā (Daugavpils, Līvāni, Ludza, Ventspils) TOPā ievērojami noslīdējušas uz leju.

Joprojām vairāk nekā divas trešdaļas – 68,9%, kontrabandas cigarešu ievestas no Baltkrievijas, kur cigaretes maksā 4,5 reizes mazāk nekā Latvijā. Ja šis apjoms būtu realizēts Latvijā legāli, valsts ieņēmumi papildinātos par 41,6 miljoniem eiro. Otra populārākā kontrabandas ceļā ievesto cigarešu izcelsmes valsts ar 15,3% ir Krievija. Savukārt 8,4% no kontrabandas cigaretēm bijušas nezināmas izcelsmes viltojumi.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču tirdzniecība Latvijā nav nekas nosodāms, turklāt pēdējā gada laikā trešdaļa (34%) iedzīvotāju ir pirkuši kādu no kontrabandas precēm, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Kontrabandas tabaku ir iegādājušies 27% iedzīvotāju, kontrabandas alkoholu - 15% un kontrabandas degvielu arī 15% iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā lielākais vairums jeb 69% iedzīvotāju valsts institūciju cīņu ar kontrabandu ir novērtējuši kā nesekmīgu, savukārt 16% to ir novērtējuši kā sekmīgu, bet 15% nav snieguši konkrētu vērtējumu.

Nedaudz mazāk nekā puse jeb 46% iedzīvotāju domā, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu pret dažādu kontrabandas preču tirdzniecību, kas nozīmē, ka kontrabandas preces būtu mazāk pieejamas un kļūtu dārgākas.

23% iedzīvotāju atzīst, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies nevienu no minētajām kontrabandas precēm, taču viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri to ir darījuši. Savukārt 41% iedzīvotāju norāda, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies šādas preces, kā arī viņiem nav pazīstami cilvēki, kuri būtu tās pirkuši. Kontrabandas tabaku, alkoholu vai degvielu biežāk iegādājas vīrieši, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas augsts – sasniedzot 25,2% no kopējā tirgus apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Tas nozīmē, ka faktiski katra ceturtā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 70 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – Lietuvā šā gada trešo ceturksnī cigarešu kontrabandas apjoms bija 19,8%.

Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 52%, seko Ogre ar 45,9%, Ludza ar 36,3% un Salaspils ar 36,2%.Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 3,2%.

Rīgā kontrabandas cigaretes veido 23,0% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Ventspilī – 9%, Siguldā – 4% un Saldū – attiecīgi 2%.

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas nemainīgi augsts – sasniedzot 30,5% no kopējā tirgus apjoma, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums. Tas nozīmē, ka faktiski katra trešā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 100 miljoniem eiro.

Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 70.3%, seko Kuldīga ar 50% un Krāslava ar 42.3%, šorīt izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 0.6%. Rīgā kontrabandas cigaretes veido 27,8% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Dobelē – 17%, Jūrmalā – 16.4% un Cēsīs – attiecīgi 12.8%.

96.5% no kontrabandas cigaretēm valstī ir ieplūdušas no Krievijas un Baltkrievijas.

«Nemainīgi augstais kontrabandas cigarešu īpatsvars tirgū ir trauksmes signāls tam, ka valstī ir nopietnas problēmas ar ārējās robežas drošību. Ja valstī tik vienkārši var ievest konteineri ar kontrabandas cigaretēm, kur ir garantija, ka tādā pat ceļā nevar tikt ievests konteiners ar bruņotiem «zaļajiem cilvēciņiem»?» Ukrainas krīzes kontekstā satraukumu pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Kontrabandas cigarešu iznīcināšanu jau vairākus gadus atkritumu poligonā Getliņi veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Valsts policijā (VP) biznesa portālam db.lv norāda, ka nelegālās akcīzes preces iedzīvotāju vidū aizvien ir aktuālas. Diemžēl, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums.

2016.gadā VP izņēma vairāk nekā 62 miljonus nelegālo cigarešu, 2017. gadā - vairāk nekā 49 miljonus, 2018. gadā - vairāk nekā 55 miljonus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos izņemtais nelegālo cigarešu apjoms tuvojas 3 miljoniem.

Nelegālo cigarešu atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontrole. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas kontrole atsavinājusi gandrīz 75 miljonus kontrabandas cigarešu, bet 2018. gadā - gandrīz 94 miljonus cigarešu.

VP informē, ka pērn atklātas un likvidētas vairākas nelegālo tabakas izstrādājumu ražošanas vietas.

Lai gan izņemto kontrabandas preču apjomi pagājušajā gadā ir mazinājušies, tomēr joprojām valstij radītie zaudējumi ir lieli, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā izņemto kontrabandas akcīzes preču apjoms ir samazinājies. To daļēji ietekmēja muitas tehniskā aprīkojuma modernizēšanas projektu īstenošana. Proti, pagājušajā gadā vairāki muitas kontroles punkti, tajā skaitā dzelzceļa muitas kontroles punkti, tika nodrošināti ar kravas kontroles skenēšanas iekārām, kas ne tikai palīdz atklāt kontrabandas ievešanas mēģinājumus, bet darbojas arī kā preventīvs līdzeklis. Zinot, ka krava var tikt skenēta, potenciālie muitas noteikumu pārkāpēji atturas no šāda kontrabandas mēģinājuma. Tā, piemēram, 2015. gada ceturtajā ceturksnī, veicot kravas vilcienu kontroli, tika izņemti 11,45 miljoni kontrabandas cigarešu, turpretī 2016. gada ceturtajā ceturksnī izņemti 1,88 miljoni cigarešu. Vienlaikus Valsts robežsardzes sniegtā informācija liecina, ka ir pieaudzis gadījumu skaits, kad cigaretes mēģina nelegāli pārvietot pāri zaļajai robežai.

Latvijā nelegāli ievesto cigarešu apjomi nemazinās, toties divos gados gandrīz dubultojies tiesībsargājošo iestāžu izņemto cigarešu skaits, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par tabakas izstrādājumiem pagājušajā gadā kopumā ir iekasēti 177,3 milj. eiro, kas ir par 11,1 milj. eiro vai 6,7% vairāk nekā 2014. gadā. Līdz ar to akcīzes nodokļa plāns par aizvadīto gadu ir izpildīts, norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe. Jāmin, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi par cigaretēm veido 97% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem par tabakas izstrādājumiem. Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen «Tukšo paciņu pētījums», 2015. gada ceturtajā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām cigaretēm 24,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā.

Pēdējos piecos gados kontrabandas tabakas patēriņš Latvijā ir četrkāršojies - 2008.gadā mūsu valstī izsmēķēti aptuveni 190 miljoni nelegālo cigarešu, bet pērn šis skaits sasniedzis 730 miljonu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis, ka pērn neiekasētā akcīzes nodokļa dēļ valsts budžetam secen gājuši gandrīz 50 miljoni latu, bet piecos gados - 220 miljonu, šodien vēsta laikraksts Diena.

Uz jautājumu, kāpēc, neskatoties uz šķietami aktīvo muitas amatpersonu rīcību kontrabandas preču konfiscēšanā un šī rūpala organizētāju aizturēšanā, cigarešu paciņas ar austrumu kaimiņvalstu akcīzes markām mūsu valstī brīvi pieejamas gadiem, turklāt ar pieaugošu tendenci, VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe atbild, ka iemesls ir korupcija.