Svalbāras arhipelāga krabji jau vien būtu laba iespēja Latvijas uzņēmējiem, bet konflikts ap tiem iezīmē daudz plašākus ūdeņus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Norvēģijā par iespējamo nelegālo zveju arestētais un pagaidām Kirkenes ostā Norvēģijā pietauvotais Latvijas kuģis Senator ir kļuvis par juridisku kāzusu, kura atrisinājumā par labu Latvijai ir ieinteresēta ne vien Eiropas Komisija, bet arī Lielbritānija. Un sevišķi britu un Nīderlandes gadījumā runa nav vairs par krabjiem vien, bet par Norvēģijas Barenca jūras šelfu ar tā resursiem vispār, kur lielā likme ir nafta un gāze.
Strīdus ābols šai starptautisko komerctiesību konfliktā ir Svalbāras arhipelāgu, konkrēti – tā austrumu piekrastes šelfā, kur pēdējos gados ievērojami savairojušies sniega krabji. ES Sniega krabju industrijas novērtējumā 2016. gada beigās lasāms, ka šī komerciāli visnotaļ saistošā krabju suga, kuras tirgus vērtība pat visprimitīvākajā nozvejas un realizācijas gadījumā būtu gandrīz desmit reizes lielāka par to, ko Latvijas zvejnieki pašlaik pelna, zvejojot reņģes un brētliņas.
Sniega krabju industrijas novērtējuma sazvejoto krabju augstākā iespējamā tirgus vērtība 2016. gadā uz vienu kuģi bija 10,076 milj. eiro (83 NOK par krabju kāju kilogramu), kas ar pašreizējām kvotām – 11 kuģiem ar Latvijas karogu – provizoriski nozīmētu 110,84 milj. apgrozījumu gadā. Mazākais iespējamais apgrozījums – vienkārši izberot sazvejotos krabjus «krastā» ‒ ar 2,25 eiro/kg tirgus vērtību pēc šādām aplēsēm būtu 2,43 milj. eiro uz kuģi un 26,73 milj. eiro uz provizorisko 11 kuģu floti.
Tā kā Senator arestu Latvijas puse vērtē kā prettiesisku, tad par arestētā kuģa un apkalpes likteni atbildīgās ir Zemkopības un Ārlietu ministrija.
Visu rakstu Krietns bizness ziemeļos lasiet otrdienas, 31.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!