Saeimas vairākums ceturtdien konceptuāli atbalstīja Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz atteikšanos no lielas amatpersonu daļas ievēlēšanas slēgtajos balsojumos.

Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem, aizklāti turpmāk varētu tikt ievēlēts tikai Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši, savukārt Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un citas amatpersonas būtu jāievēl atklāti.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), debatēs pamatojot nepieciešamību atteikties no aizklātajiem balsojumiem, atgādināja, ka tieši šādi balsojumi 9. Saeimas laikā izmantoti, lai nobalsotu «pret» Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā un tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā. Arī 10. Saeimas laikā bez īpaša pamatojuma un debatēs aizklātā balsojumā tika noraidīta pazīstamā krimināltiesību eksperta Andreja Judina kandidatūra AT tiesneša amatam.

Turklāt, kā norādīja I. Čepāne, zemesgrāmatu tiesnesis Dainis Šaicāns, kura apstiprināšana amatā tāpat tikusi noraidīta, nepamatojot noraidošās attieksmes iemeslus, ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret Latvijas valsti.

Savukārt opozīcijā esošo Par labu Latviju pārstāvošais Andris Šķēle paziņoja, ka, atklāti balsojot par dažādu amatpersonu apstiprināšanu, šīs amatpersonas tikšot nostādītas neērtās situācijās, kad tām nāksies pieņemt lēmumus par labu deputātiem, kuri balsojuši «par» vai «pret» viņu apstiprināšanu.