Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Par medikamentu cenām un ražotāju izmaksām intervijā DB stāsta uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds Grindekam ir bijis šā gada pirmais ceturksnis, kā jums klājas?

Mums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir 9% apgrozījuma pieaugums. Eksportā mēs aktīvi savu tirgus daļu cenšamies palielināt Eiropas Savienības valstīs, kā arī Dienvidaustrumāzijā.

Konkrēti kurās valstīs Dienvidaustrumāzijā?

Pašlaik šajā reģionā notiek tirgus izpēte, ir ieceres reģistrācijai, bet tuvāk par to pagaidām negribētu stāstīt. Tāpat aktīvi darbojamies Krievijas un NVS valstu tirgos, kas dod lielāko īpatsvaru eksporta ieņēmumos. Mūsu stratēģija ir eksporta tirgus diversifikācija.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?