Kokapstrāde un – plašāk – meža nozare ir viena no tradicionālajām nozarēm Kuldīgas novadā. Tās nozīmi nosaka samērā lielais teritorijas mežainums un ģeogrāfiskā situācija (ceļu tīkls, ostu tuvums). Vairāki nozares uzņēmumi ir starp lielākajiem
novada darba devējiem un nodokļu maksātājiem. DB viesojās četros Kuldīgas novada kokapstrādes uzņēmumos – SIA Vēvers, SIA Mars, SIA Simra un SIA AJG Plus. Nozares uzņēmēji koncentrējušies katrs savai darbības nišai, taču kopīgas ir bažas par izejmateriālu (apaļkoku) ierobežoto tirgu Latvijā. Tāpēc Kuldīgas novada uzņēmēji prāto par sadarbību, par dziļāku pārstrādi un dāsnākiem noieta tirgiem.
SIA Vēvers īpašnieki, brāļi Ģirts un Nauris Vēveri, stāsta, ka krīze Eiropā likusi produkcijas cenām krist par 20%, tāpēc viņi tēmē uz Amerikas tirgu un ieguldījuši prāvus līdzekļus, lai panāktu augstāku efektivitāti.
SIA Mars agrāk ražoja arī zāģmateriālus, taču «saimniecība izauga par plašu», un uzņēmums nolēmis palikt pie augstākas pievienotās vērtības produkcijas. Te ražo kokmateriālus, kas izmantojami mājas apdarē un konstrukcijās – grīdas dēļus, apdares dēļus, līstes, plauktus, kāpņu, logu un durvju detaļas.
Raksti par tēmu
SIA Simra lielāko daļu apgrozījuma veido Francijas tirgum ražotās kabeļu spoles. Agrāk dominējošā mēbeļu ražošana no kopējā ražošanas apjoma tagad veido tikai 16%, bet kabeļu spoļu ražošana – 65%.
AJG Plus pārstāv «mazos» gan uzņēmuma, gan produkcijas aspektā. 80% tā produkcijas top no sīkkoksnes (12-18cm diametrā). Uzņēmuma pamatprodukts ir taras dēlīši no lapu kokiem. Uzņēmuma īpašnieks Aigars Zvingulis nākotni saredz mazo ražotāju kooperācijā.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
