Darītāji un runātāji
Mēs mīlam vienkāršot. Un vienkāršoti paraugoties uz mūsu darba stilu, cilvēkus parasti iedala divos tipos – «darītājos» («urbējos», «zubrilās») un «runātājos» («attiecību veidotājos»). Visticamāk, ja paraudzīsieties no malas, varēsiet arī sevi pieskaitīt vienai no šīm grupām. Droši vien šis raksts vairāk noderēs pirmajiem – «darītājiem», kuriem sliecos pieskaitīt arī sevi.Ja esat no «darītājiem», iespējams, jūsu viedoklis sakritīs ar mūsu kultūrā pieņemto uzskatu, ka vienīgais cienījamais ceļš uz panākumiem ved cauri ērkšķiem, proti, smagu darbu. Tas otrais, kas ved «caur sakariem», vai nu nav jūsu cienīgs vai arī, jūsuprāt, nav jums pa plecam. Cilvēki, kas ir vairāk introverti, zina, cik sarežģītas ir visas tās
small talk
padarīšanas un cik apgrūtinoši ir «tāpat vien parunāt». Viņiem tas ir vēl smagāks darbs nekā smagi strādāt.Kādēļ starppersonu komunikācija ir tik svarīga? Mūsdienās, kad valda tā saucamā zināšanu ekonomika, daudziem cilvēkiem (gandrīz visiem balto apkaklīšu pārstāvjiem) lielākā darba daļa ir sarunāšanās vai sarakste ar citiem cilvēkiem. Tātad komunikācija jeb citiem vārdiem – sakari. Tāpēc starppersonu komunikācijas prasmes jeb emocionālā inteliģence ir daudz nozīmīgāka veiksmīgai profesionālajai izaugsmei, nekā kognitīvā inteliģence un ekspertīze.Nedomājiet, ka tas attiecas tikai uz
soft
nozarēm. Pētījumā, kurā tika analizēts, ar ko atšķiras izcili profesionāļi no viduvējiem tieši tehniskajās nozarēs nodarbinātajiem, secināja, ka četras no sešām izcilnieku kompetencēm ir no emocionālās inteliģences jomas. Izrādās, pat inženieriem un IT speciālistiem emocionālā inteliģence ir izšķiroši svarīga veiksmīgai karjerai.
Raksti par tēmu
Kā to iegūt?
Jums varētu šķist, ka ar to piedzimst – ar emocionālo inteliģenci. Tā ir – daži tik tiešam «ar to piedzimst». Tomēr mums, «darītājiem», par laimi, to var arī iemācīties. Mācīšanās šajā gadījumā ir prakse jeb treniņš.Pirmais solis ir uzmanības treniņš. Katrs zina, ka ir notikumi, kas mēdz aizsvilināt teju acumirklī. Nav pat obligāti jābūt tik ekstrēmam gadījumam kā labākās draudzenes sastapšana mīļotā vīrieša gultā. Tās ir pietiekami ikdienišķas situācijas, kurās tomēr sanāk ātri aizsvilties, un tas ir brīdis, kurā vairs nespējam loģiski domāt. Mēs reaģējam nekavējoties.Lai pēcāk šī reakcija nebūtu jānožēlo, gluži vienkārši jāiemācās pirms tās nedaudz iepauzēt. Kaut uz sekundes desmitdaļu. Kaut uz simtdaļu. Tas nav viegli – emocijas ir gandrīz nekontrolējamas. Tās darbojas tikpat kā instinktu līmenī, un vairumam cilvēku kalpo par rīcības starteriem. Un tas ir dabiski, jo to uzdevums ir likt mums atcerēties, kā darīt vajag vai arī kā darīt nevajag. Visbiežāk mēs pat neapzināmies, kādēļ mūs pārņēmušas tās vai citas emocijas. Tādēļ arī ir tik grūti tās menedžēt.
Meditācija
Lai to spētu, ir jāiemācās sajust sevī vismazākās vibrācijas. To var apgūt ar meditācijas palīdzību. Es ieteiktu kādu no bezpriekšmetu meditācijām. Var iet kontemplatīvās prakses (kristīgās meditācijas) ceļu vai kādu citu no meditācijas light versijām, kas neprasa tik lielu sākotnējo piepūli, toties prasa daudz vairāk laika, lai nonāktu pie rezultāta. Ja vēlaties īsākā laikā iegūstamu un dziļāku efektu, es ieteiktu apgūt Vipassana meditāciju.Ja apgūsiet meditāciju un to regulāri praktizēsiet, pēc kāda laika pieredzēsiet (sajutīsiet), ka jūsu emocijas vairs neesat jūs. Ka tās ir tikai pārejoša parādība, kas nāk un iet. Un, ja tiek līdz tam, tad līdz emociju vadībai būs atlicis tik pussolītis. Tiem, kas apguvuši spēju vadīt savas emocijas (nevis neizrādīt, bet vadīt ), viss cits dzīvē šķitīs tīrais sīkums. Ja labi dziļi ieskatīsieties sevī, sapratīsiet, ka tas, pēc kā tiecaties, galu galā ir tikai un vienīgi sajūtas (veiksmes sajūta, noderīguma sajūta, mīlēta cilvēka sajūta) un tas, no kā baidāties, arī ir sajūtas (parasti – sāpes).
Empātija
Otrais solis, kas jums nāks vieglāk, ir empātijas (līdzjūtības) apgūšana. Empātija ir spēja «iekāpt» cita cilvēka «ādā», izprast, izjust- kā tas ir būt valsts prezidentam, kuru nepārtraukti uzmana miesassargi un paparci. Vai būt bezpajumtniekam, kam brokastis ik rītu jāmeklē daudzdzīvokļu mājas pagalma miskastē. Es te nedaudz parspīlēju ar piemēriem, lai jūs saprasu, ka tas nebūt nav viegls uzdevums.Empātija, tāpat kā uzmanība, ir trenējama. To var apgūt, meditāciju papildinot ar vingrinājumiem, kuri jums liek saskatīt citos cilvēkos tās pašas īpašības, kas ir jūsos. Kad savā nīstākajā sāncensē izdodas saskatīt tādu pašu meiteni kā sevi, kurai ir tādas pat vājības, tādi pat kompleksi, attieksme pret viņu pakāpeniski mainīsies. Un attiecīgi pēc tam arī viņas attieksme pret jums. Tāda ir tā pozitīvā spirāle, kas galu galā ved uz laimi un harmoniju.Un visbeidzot, trešais solis – empātiskās klausīšanās un sarunas apgūšana. Tas ienes neticami pozitīvas pārmaiņas dzīvē, jo tas jūs padara par mazliet citu cilvēku. Labāku, veiksmīgāku un, ticiet vai nē – arī daudz mīlētāku cilvēku. Galu galā katram gribas, lai viņu mīl. Novērojumi gan liecina, ka vairums cilvēku mūs, «darītājus», mīl mazāk nekā «runātājus». Toties, kad apgūsiet un sāksiet izmantot empātisko klausīšanos, gandrīz katrs sarunu biedrs kļūs par jūsējo.
Monday.lv
