Par publisko iepirkumu likumu kritiski izteikušajos uzņēmējos valdību aicina ieklausīties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas atkārtoti uzsver, ka grozījumi valstij radīs vērā ņemamus zaudējumus.
"Lai arī Finanšu ministrs ir paudis pārliecību par uzņēmēju atbalstu likuma grozījumiem šādā redakcijā, KNAB saņemtie uzņēmēju viedokļi liecinot par pretējo un ļauj vēl vairāk nostiprināt uzskatu, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās absolūti lielākā daļa valsts un pašvaldību iepirkumu tiks veikti bez skaidriem vērtēšanas kritērijiem, iepirkumu dokumentācijas un pilnvērtīgas kontroles, kā arī izslēdzot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt un apstrīdēt pieņemtos lēmumus", pauž KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Likumprojektā un tā anotācijā neesot ekonomisko aprēķinu, kādā veidā paredzēts ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un vai korupcijas rezultātā zaudējumi nebūs lielāki, jo tiesības sniegt pakalpojumus un piegādāt preces iegūs nevis labākais, izdevīgākais un konkurētspējīgākais, bet tas, kuram ir sakari ar lēmuma pieņēmēju.
Atsaucoties KNAB aicinājumam izteikt savu viedokli par iepirkuma likuma grozījumiem, vairāku uzņēmumu un profesionālo asociāciju pārstāvji norādījuši, ka grozījumi nav balstīti uz ieguvumu un izdevumu analīzi, uzņēmēji uzskata, ja iepirkumiem zem sliekšņa netiek piemērotas pat minimālas vai atvieglotas iepirkuma procedūras, tas rada neierobežotu amatpersonu rīcības brīvību, nopietni apdraud godīgu konkurenci uzņēmēju vidū un var radīt negatīvu ietekmi uz publiskās pārvaldes izdevumiem.
Kā jau iepriekš KNAB informējis, Finanšu ministrijas iesniegtie un MKK akceptētie grozījumi paredz, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldības institūcija vēlas iepirkt preces vai pakalpojumus 1000 līdz 92 755 latu vērtībā vai veikt būvdarbus līdz 200 000 latu vērtībā, tiek publicēts informatīvs paziņojums par līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā un noteikts piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Ņemot vērā, ka grozījumi neparedz iepirkuma procedūras veikšanu šādos gadījumos, tad institūcijai nav jāveido iepirkuma komisija un pēc būtības iepirkumu var veikt viens darbinieks, kas neatbilst korupcijas risku novēršanas principiem. Iepirkuma veikšanai nav jāsagatavo dokumentācija, nav jānorāda vērtēšanas un izvēles kritēriji, līdz ar to nav iespējams noskaidrot vai līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un uzraugošajām iestādēm būs neiespējami vērtēt ar iepirkumu organizēšanu saistītās amatpersonu darbības. Turklāt uzņēmējiem netiek paredzētas iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.
Savukārt KNAB veiktās izmeklēšanas liecina, ka valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka kukuļa apmērs ir bijis noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tam, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. KNAB regulāri saņem uzņēmēju un privātpersonu sūdzības par iespējamu valsts amatpersonu koruptīvu rīcību, veicot iepirkumus.
