Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas
Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.
M. Simanovičs norādīja, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem importēto riepu apjoms Latvijā ir ap 25 000 t gadā, savukārt pēc Valsts vides dienesta datiem riepu apjoms, par kuru ir samaksāts dabas resursu nodoklis (kuras nonāk apsaimniekošanas sistēmās), svārstās starp 11 000 – 15 000 t gadā. «Tas nozīmē, ka apmēram par 10 000 t riepu gadā, kas tiek importētas, nav samaksāts dabas resursu nodoklis,» skaidroja M. Simanovičs. Šim daudzumam, pēc uzņēmēja sacītā, vēl jāpieskaita tās riepas, kuras Latvijā ir uz lietotām un jaunām automašīnām, kā arī tās lietotās riepas, kuras ar mikroautobusiem tiek ievestas no Skandināvijas. Pēc M. Simanoviča sacītā, pēc aptuvenām aplēsēm no šīm riepām vien nesamaksātais dabas resursu nodoklis esot ap 6 milj. eiro. Tas ir, neskaitot nelegāli ievestās aptuveni 22 000 t riepu, kas tika nelegāli uzglabātas un sadedzinātas. Tas ir rezultāts tam, ka dabas resursu nodoklis «īsti nepiekrīt» nevienai iestādei, jo Valsts vides dienestam to ir grūti iekasēt. «Nodokļa adekvātai iekasēšanai, kā arī jomā strādājošo uzraudzībai pietrūkst iestāžu sadarbības,» secināja M. Simanovičs.
Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzina, ka dabas resursu nodokļa administrēšana ir sadrumstalota un, kamēr tā nebūs vienas iestādes atbildībā, uz labiem rezultātiem esot grūti cerēt.
Visu rakstu lasiet 17. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!