Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.
Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.
Raksti par tēmu
Augstskolu pretestību IZM izstrādātājiem noteikumiem izsaucis punkts, kas paredz studiju virzienu akreditācijas nodošanu neatkarīgas institūcijas rokās, ko izvēlētos starptautiskā konkursā. Patlaban to dara pašu augstskolu uzraudzītais Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Ar centra darbību R. Ķīlis nav apmierināts. Tāpat ministrs nav mierā ar augstākās izglītības izvērtēšanas rezultātiem, kas esot pārāk maigi.
Ne tik tālā nākotnē R. Ķīlis cer dalīt budžeta vietas, balstoties uz pārrakstītajiem atzinumiem par studiju programmu kvalitāti.
Plašāk: http://www.diena.lv/latvija/politika/kilis-keries-pie-jomas-kura-gada-ieplust-215-miljoni-latu-13968306
