Privatizācijas noteikumos nav paredzēts termiņš, kurā bijusī Ķemeru sanatorija jānodod ekspluatācijā, tāpēc tās pabeigšanu prognozēt nevar.
To LNT raidījumā 900 sekundes atzina Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Arturs Grants. Tomēr ar pircēju notiekot tiesvedība par laikā neveiktām investīcijām, aprēķināta soda nauda ap 100 tūkstošiem latu. Tiesa, soda naudas Ķemeru sanatorijas īpašniekam aprēķinātas arī agrāk, un tas līdz šim tās nomaksājis. Ārī lielākā daļa no paredzētajām 10 miljonu latu investīcijām esot ieguldīta. Nav izpildīts privatizācijas noteikumu punkts par 120 darbavietām, un PA pieprasa vai nu tās izveidot, vai arī iemaksāt Nodarbinātības fondā aptuveni 150 tūkstošus latu.Jau vēstīts, ka sanatoriju Ķemeri nolēma privatizēt, 1998. gada 25. augustā noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu ar SIA Ominasis Italia S.R.L.. Citu pretendentu nebija. Pēc tam tika noslēgta vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību, kas ietvēra grafiku, kādā īpašniekam sanatorijā jāiegulda investīcijas desmit miljonu latu apmērā. Apņemšanās netika pildīta, sekoja termiņa pagarinājumi, krājās līgumsods. 2004. gada pavasarī tika noslēgts līgums ar ekskluzīvu viesnīcu firmu Kempinsky par turpmāko Ķemeru sanatorijas apsaimniekošanu, un vienubrīd Kempinsky mājas lapā pat parādījās informācija par viesnīcas atklāšanu Ķemeros, taču drīz no interneta vietnes tā pazuda, iepriekš vēstīja Latvijas Avīze. Šobrīd ar Ķemeru viesnīcas projekta attīstīšanu nodarbojas SIA Ominasis Latvia. Tajā visas kapitāla daļas pieder SIA Santlat, kuras valdē ir tikai Rijādā dzīvojošie Saūda Arābijas pilsoņi. Uzņēmums ilgstoši nebija norēķinājies ar būvdarbu veicējiem SIA NCC Konstrukcija, un tagad darbus sanatorijas ēkā veic cita būvkompānija.
Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs
Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci - pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas, informē Rīgas dome.
Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana - 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.