Starp Ķekavas novada pašvaldību, jaunā dzelzceļa Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju šobrīd ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā tiek domāts par adekvātām kompensācijām iedzīvotājiem un tiek plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus, liecina medijiem izplatītā informācija.

Tāpat sarunu gaitā jau tiek diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. Augstākminēto lietu trūkums sākotnēji bija galvenie pašvaldības iebildumi dzelzceļa būvniecībai Ķekavas novadā.

«Novada dome vēlas sasniegt rezultātu, kas Rail Baltica darbības rezultātā būtu ar pievienotu vērtību novada ekonomiskajai darbībai un iedzīvotāju ierastajai ikdienai. Šobrīd sarunas ir devušas pozitīvu rezultātu, jo būtiskajos jautājumos ir panākti risinājumi, kuri varētu apmierināt novada un iedzīvotāju vēlmes. Viens no būtiskiem pozitīviem pagriezieniem ir panāktā virzība par taisnīgas atlīdzības un kompensācijas izmaksāšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši vai netieši skartu dzelzceļa trasi. Tāpat būtiska ir panāktā vienošanās par to, lai dzelzceļa trase skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumus,» skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Investoru neesamības dēļ Ķekava pašlaik nelems par ledus halles būvniecību, teikts paziņojumā Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā.

Ķekavas novada dome pagājušās nedēļas sēdē atkārtoti izskatīja kolektīvo iesniegumu par ledus halles būvniecību.

Pērn 12.jūlijā sabiedrības līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" sākās parakstu vākšana iniciatīvas "Ledus halli Ķekavas novadā" atbalstam, un Ķekavas novada pašvaldībā iesniegts Matīsa Ribkinska kolektīvais iesniegums ar lūgumu rast risinājumu halles projektēšanai un būvniecībai.

Kolektīvais iesniegums tika izskatīts Ķekavas novada domes 2023.gada 9.augusta sēdē, kurā tika lemts par iesnieguma turpmāko virzību, par atbildīgo nosakot Attīstības un būvniecības pārvaldi.

Pārvaldes pārskats par kolektīvā iesnieguma virzību tika skatīts domes sēdē pagājušā gada novembrī. Ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, tika atbalstīts priekšlikums meklēt iespēju privātās partnerības sadarbībai, piesaistot privāto investoru projekta realizācijai.

Ķekavas novada dome šodien pieņēmusi lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā jaunajā Ķekavas novada teritorijā.

Novada dome šodien pieņēma pašvaldības sasitošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ķekavas novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Šis aizliegums neattieksies uz gadījumiem, kuros līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Pieņemot šo lēmumu pašvaldība atsaukusies uz Pašvaldību likumu, kā arī Azartspēļu un izložu likuma 41.pantu, kas nosaka ka azartspēles nav atļauts organizēt attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Ķekavas novada dome 8. februārī vienbalsīgi apstiprināja Ķekavas novada pašvaldības budžetu 2016. gadam 37,3 miljonueiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palielinājums vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā saistīts ar saņemto kredītu Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai un ielu rekonstrukcijai, informē pašvaldība.

2016. gadā plānoti ieņēmumi – 28,2 milj. eiro, izdevumi – 37,3 milj. eiro un aizņēmumi - 6,3 milj. eiro (Ķekavas sākumskolas 3. kārtai, Rāmavas ielas (Rāmavā) un Skolas ielas (Baložos) rekonstrukcijai un Pliederu ielas (Ķekavā) ietves izbūvei.

Ņemot vērā likuma izmaiņas, šogad pašvaldībai par 80% ir palielinājušās izmaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, proti, šogad Ķekavas novadam jāmaksā citām pašvaldībām 3,8 milj. eiro. Pērn tie bija 2,1 milj. eiro.

Budžeta nepietiekamie ieņēmumi lielā mērā iespaido pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un infrastruktūras attīstību, jo pamatā visi līdzekļi jānovirza iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai. Taču arī šajā situācijā šogad plānoti lieli kapitālieguldījumi - Ķekavas sākumskolas celtniecības darbiem ieplānoti līdzekļi 6,4 milj. eiro apmērā, ielu un ceļu rekonstrukcijai – 2,4 milj. eiro, ielu apgaismojuma uzturēšanai un rekonstrukcijai – 385 000 eiro, pašvaldības īpašumā esošo ēku remontdarbiem - 395 000 eiro.

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Šā gada 1. septembrī SIA Abora būvnieki plāno nodot ekspluatācijā Ķekavas sākumskolas 3B korpusu, kura būve izmaksāja aptuveni 2,3 miljonus latu. Tāpat kompānija, iespējams, var gatavoties arī nākamajai, 3,2 miljonus latu vērtajai projekta kārtai, kuras laikā tiks izbūvēti vēl divi skolas korpusi - ēdamzāle un mācību telpas.

Par to liecina Ķekavas novada domes noslēgtais iepirkumu konkurss, kurā par uzvarētāju atzīta SIA Abora. Konkursa uzvarētāja noteikšanas galvenais kritērijs bija saimnieciskais izdevīgums, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. SIA Abora projektu vadītājs Jānis Bleibergs Db.lv gan norādīja, ka vēl jānogaida noteiktais laiks pēc konkursa rezultātu paziņošanas, lai tiktu slēgts līgums. Tā, piemēram, 14 dienu laikā pēc uzvarētāja izziņošanas pārējie pretendenti ir tiesīgi sniegt sūdzības par lēmumu. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti.

SIA Abora pašlaik tuvojas Ķekavas sākumskolas pirmās kārtas būvdarbu noslēgumam. Būvdarbi sākās pagājušā gada rudenī, un gada laikā izbūvētas ārējās komunikācijas, mācību klases, bibliotēka, lasītava, administrācijas telpas, datorklase un mācību kabineti. Korpusa 3B kopējā platība ir 2920 kvadrātmetri.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts Diena.

Smalka dzīve vismaz pēdējos divus gadus baudīta Ķekavas novada pašvaldībā. To apliecina nupat publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums. Revidenti norāda, ka Ķekavas domē dokumentācija ir ļoti nesakārtota - nav ne vajadzīgo atskaišu, ne dokumentu par tērēto naudu. Pilnīga neskaidrība jau tagad ir par nelikumīgi iztērētiem 52 tūkstošiem latu, un tiek pieļauts, ka nelietderīgi notriekts vēl krietni vairāk nekā miljons, norāda laikraksts.

Pašvaldības mājaslapā sniegta informācija, ka darbs pie nepilnību novēršanas sākts. «Valsts kontroles pārbaudes periods bija 2012. un 2013. gads, kas ietver tikai sešu mēnešu jaunā sasaukuma darbības laiku, bet lielāko - pusotra gadu - iepriekšējā domes sasaukuma darbības laiku,» kā attaisnojumu pašreizējam Ķekavas vadītājam Valtam Varikam (Vidzemes partija) pauž publikācija. Dienai ar viņu sazināties gan nav izdevies.

Putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) ieviesīs jauna dizaina konceptu uzņēmumam piederošajā specializētajā veikalu tīklā Ķekava.

Jaunā dizaina koncepta ietvaros visos Ķekava veikalos tiks rekonstruētas iekārtas un aprīkojums, kā arī izvietota papildu informācija par vistas gaļas izcelsmi.

«Jau šobrīd iedzīvotājiem Ķekava veikalos piedāvājam tikai Latvijā audzētu un pārstrādātu vistas gaļu. Kopumā jaunā dizaina koncepta ieviešanā 25 veikalos divu gadu laikā esam paredzējuši investēt ap 300 tūkstošiem eiro,» sacīja Andris Vilcmeiers, AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Pirmais jaunā dizaina koncepta Ķekava veikals atvērts Mildas tirdziņā, E.Birznieka-Upīša ielā. Līdz 2015.gada beigām jauno konceptu plānots ieviest vēl piecos firmas veikalu tīkla Ķekava veikalos. Pāreju uz jauno veikalu tīkla konceptu pilnībā plānots pabeigt tuvāko divu gadu laikā.

Ķekavas novada dome apstiprinājusi pašvaldības budžetu šim gadam. Budžeta ieņēmumi paredzēti 29,5 miljoni eiro apmērā, kas ir par 838 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn.Visus ieņēmumus paredzēts arī iztērēt.

Ķekavas novada pašvaldībai 2014. gadā nav budžeta deficīta un tāds nav bijis arī citus gadus, jo, saskaņā ar likuma normām, pašvaldībām tāds nedrīkst būt, Db.lv pauda Ķekavas novada domes pārstāvis Artūrs Zālītis.

Izglītības funkciju nodrošināšanai pašvaldība izlieto lielāko pamatbudžeta daļu, un šogad tas būs 15,6 milj. eiro jeb 53 % no pašvaldības izdevumiem.

Sociālajai nodrošināšanai 2014.gadā plānots izlietot 1,6 milj. eiro jeb 5,3% no pašvaldības pamatbudžeta. Pabalstiem un kompensācijām - 396 000 eiro, sociālā dienesta, sociālās aprūpes centra un bāriņtiesas uzturēšanai atvēlēti 1 milj. eiro, skolēnu brīvpusdienu apmaksai un bezdarbnieku nodarbināšanai - 159 000 eiro. Daļēji šīs izmaksas tiks finansētas no valsts budžeta mērķdotācijām.

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Izvēršot darbību Baltijas tirgū, Latvijas putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā. Jaunatklātais veikals atrodas Benedikto gardēžu tirgū Viļnā, un tas ir «Ķekava» pirmais veikals ārpus Latvijas, informē AS «Putnu fabrika Ķekava».

Veikals piedāvā vairāk nekā 20 dažādus produktus gan svaigās gaļas, gan marināžu, gan gatavo produktu kategorijās.

««Ķekava» firmas veikali ir veids, kā mēs varam būt vistuvāk savam pircējam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs, un mums ir liels prieks, ka esam uzsākuši veikalu tīkla attīstību arī ārpus Latvijas. Lietuvas tirgū «Ķekava» ražotā produkcija ir pieejama kopš pērnā gada rudens, un īsā laikā tā ir guvusi augstu pircēju novērtējumu. Konkurence ar vietējiem ražotājiem ir sīva,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šobrīd antibiotiku patēriņš «Ķekavā» ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

SIA Baložu komunālā saimniecība (BKS), sākot un tad pārtraucot siltumapgādes uzlabošanas projektus, ir nelietderīgi izlietojusi 500 tūkst. EUR, turklāt vēl četrus gadus tai būs jāatmaksā aizņēmums - katru gadu 100 tūkst. EUR. Tāpat dažiem darbiniekiem dāsni maksāti atlaišanas pabalsti, prēmijas un piemaksas par nepadarītiem darbiem, konstatējusi Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par BKS darbības atbilstību plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām.

«Jau pavasarī pēc veiktās revīzijas Ķekavas novadā VK norādīja, ka pašvaldība neuzrauga savas kapitālsabiedrības. Tas pats atklāts arī Baložos. Pašvaldībai nekontrolējot ne BKS ikdienas procesus, ne aktīvus, ne saistības, ir pieļauta nesankcionēta vai nepārdomāta rīcība ar sabiedrības mantu. BKS procesus nereglamentē tikpat kā neviens iekšējais normatīvais akts,» norāda VK.

Pretēji likumā noteiktajam BKS nav izstrādājusi un saskaņojusi ar Ķekavas novada pašvaldību sabiedrības darbinieku atlīdzības noteikumus, tai skaitā atlīdzības ierobežojumus. Tas ļāvis valdes loceklim, kas BKS strādāja līdz 2013.gada jūnijam, vienpersoniski pieņemt īpaši labvēlīgus lēmumus dažiem darbiniekiem, piemēram, iekļaujot viņu darba līgumos nosacījumus par atlaišanas pabalstiem 6 mēnešalgu apmērā. Tādējādi, izbeidzot darba attiecības ar trim darbiniekiem, atlaišanas pabalstos izmaksāti 19 tūkst. EUR. Šis pats valdes loceklis divu darbinieku līgumos bija iekļāvis arī vienreizējas piemaksas par pienākumu pildīšanu ES struktūrfondu projektu ietvaros kopumā par 18,5 tūkst. EUR. Revidenti gan nav guvuši pierādījumus, ka šīs piemaksas būtu pamatotas ar izvērtētiem darba rezultātiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus, veidojot komiteju sastāvus Ķekavas novada domē, kuras priekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «Ja Ķekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.des aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija (VARAM) konstatējusi būtiskuslikuma pārkāpumus, veidojot komitejusastāvus Ķekavas novada domē, kuraspriekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «JaĶekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvoaktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Ķekavas novads ir turīgāko pašvaldību pirmajā desmitniekā, un interese iegūt varu politiskajiem spēkiem Ķekavā ir bijusi jau pirms novada izveidošanas. Arī šajās vēlēšanās par vietām domē cīnījās 13 partijas, no kurām domē iekļuva astoņas. Šī ir viena no 38 pašvaldībām, kur pēc vēlēšanām mainījās vadība, un Roberta Jurķa (Vienotība) vietā tagad to vada Valts Variks (Vidzemes partija), norāda laikraksts Diena.

Varas maiņa esot atstājusi savu iespaidu. Jaunā domes vadība apšaubot iepriekšējā sasaukumā iesākto projektu atbilstību iedzīvotāju interesēm un sākusi tos pārvērtēt.

Kā vēsta laikraksts, SIA Baložu komunālā saimniecība realizē astoņus projektus, kas tiek īstenoti par ES fondu naudu. Vērienīgākie plāni saistīti ar šķeldas katlumājas izbūvi, kas plānota par kopējo summu 3,1 miljons latu ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. No šī avota esot piešķirta nauda arī Ūdenssaimniecības attīstības projektam. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu SIA Baložu komunālā saimniecība plānojot modernizēt siltumtīklus Baložu pilsētā. Tāpat uzņēmums uzsācis vairāku māju siltināšanu, kur arī darbi apstājušies.

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.